Pētījums: medikamenti var ietekmēt zarnu mikrobiomu vēl gadiem pēc lietošanas beigām
Igaunijas zinātnieku pētījums atklāj, ka daudzu medikamentu ietekme uz zarnu mikrobiomu saglabājas vēl ilgi pēc to lietošanas pārtraukšanas. Rezultāti liecina, ka pagātnē lietotās zāles var būt tikpat svarīgas kā pašreizējās, skaidrojot cilvēku mikrobioma atšķirības.
Tartu Universitātes Genomikas institūta pētnieku vadītā pētījumā konstatēts, ka medikamenti var ietekmēt zarnu mikrobu kopienu gadiem pēc to lietošanas beigām. Pētnieki analizēja fekāliju paraugus un recepšu vēsturi vairāk nekā 2500 dalībniekiem no Igaunijas Biobankas Mikrobioma kohortas.
Izrādījās, ka lielākā daļa pārbaudīto medikamentu bija saistīti ar atšķirībām zarnu mikrobiomā, un vairākiem no tiem šīs atšķirības bija konstatējamas vēl gadus pēc lietošanas pārtraukšanas. Ilgtermiņa efekts nebija raksturīgs tikai antibiotikām, kuru spēja izjaukt zarnu baktēriju populācijas jau ir plaši zināma — arī antidepresanti, beta blokatori, protonu sūkņa inhibitori un benzodiazepīni atstāja atšķirīgas mikrobu "pēdas nospiedumus".
Trauksmes zāles rada negaidīti spēcīgu efektu
Īpaši pārsteidzošs atklājums bija saistīts ar benzodiazepīniem, ko bieži izraksta trauksmes ārstēšanai — to saistība ar zarnu mikrobiomu bija salīdzināma ar plaša spektra antibiotiku iedarbību. Pētījums arī parādīja, ka vienas zāļu klases medikamenti ne vienmēr ietekmē mikrobiomu vienādi — piemēram, diazepāms un alprazolāms, kurus var izrakstīt līdzīgu stāvokļu ārstēšanai, atšķīrās pēc tā, cik spēcīgi tie ietekmēja zarnu baktērijas.
Mazākai dalībnieku grupai pieejamie atkārtotie paraugi ļāva pētniekiem vērot izmaiņas, kas notiek, uzsākot vai pārtraucot noteiktu medikamentu lietošanu. Šīs izmaiņas bija paredzamas, kas apstiprina, ka par novērotajām atšķirībām var būt atbildīgi paši medikamenti. Noturīga ietekme tika apstiprināta protonu sūkņa inhibitoriem, selektīviem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem un dažām antibiotikām, tostarp penicilīnu kombinācijām un makrolīdiem.
Pētījuma autori uzsver, ka medikamentu vēsture varētu būt svarīgs faktors, interpretējot mikrobioma datus, jo līdzšinējie pētījumi galvenokārt ņēma vērā tikai pašreizējo medikamentu lietošanu. Šī zināšana varētu palīdzēt zinātniekiem precīzāk nošķirt mikrobioma izmaiņas, kas saistītas ar slimībām, no izmaiņām, ko izraisījusi agrāk lietota medikamentu terapija.
