Pētījums: psilocibīns var padarīt smadzenes vairāk klātesošas šajā brīdī
Jauns Nature publicēts pētījums atklāj, ka psilocibīns ne tikai palielina haosu smadzeņu aktivitātē, bet arī padara reakcijas uz konkrēto pieredzi skaidrāk izteiktas. Atklājums var palīdzēt izskaidrot vienotības sajūtu, ko cilvēki apraksta psihedēlisku pārdzīvojumu laikā.
Zinātnieki jau ilgstoši uzskatījuši, ka psihedēliskās vielas izjauc smadzeņu ierasto organizāciju, palielinot neparedzamību signālos starp neironiem. Šo pastiprināto haosu bieži saista ar dīvainajām un neaizmirstamajām psihedēliskā pārdzīvojuma izpausmēm.
Tomēr viens no lielākajiem līdz šim veiktajiem psilocibīna ietekmes attēlveidošanas pētījumiem atklāj, ka šķietamajā haosā slēpjas arī sava veida kārtība. Pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, liecina, ka, lai gan psilocibīns izplūdina dažas robežas smadzenēs, cilvēka neiroloģiskā reakcija uz konkrētajā brīdī piedzīvoto kļūst pat skaidrāka.
Kā notika pētījums
Pētnieki, izmantojot funkcionālo magnētiskās rezonanses attēlveidošanu un elektroencefalogrāfiju, sekoja izmaiņām 332 smadzeņu apgabalos 62 dalībniekiem, kuriem iepriekš nebija pieredzes ar psihedēliskām vielām. Dalībnieki iekšķīgi lietoja 19 miligramus psilocibīna kapsulās, pēc tam meditēja, klausījās mūziku vai skatījās filmu.
Ar mākslīgā intelekta palīdzību pētnieki katrai nodarbei identificēja atšķirīgus smadzeņu aktivitātes modeļus. Negaidīti — jo intensīvāka bija psilocibīna pieredze, jo skaidrāki bija šie neironu signāli. Tā vietā, lai apziņa pazustu arvien neparedzamākā pārdzīvojumā, realitāte, šķiet, atstāja izteiktāku nospiedumu smadzenēs.
Saikne ar personīgo pieredzi
Atklājumi atspoguļojās ne tikai bioloģiskajos mērījumos, bet arī dalībnieku subjektīvajā pieredzē. Tie, kuriem bija visskaidrāk izteikti smadzeņu aktivitātes modeļi, biežāk aprakstīja intensīvāku iegrimšanas un vienotības sajūtu ar apkārtējo pasauli, kur robeža starp sevi un vidi šķita izplūdusi.
Pētījuma vadošais autors Devons Stolikers no Monašas universitātes Melburnā skaidroja, ka psilocibīna ietekmē smadzeņu tīkli, kas palīdz apstrādāt iekšējo un ārējo pasauli, kļūst mazāk nošķirti, taču pārkārtojas modeļos, kas atspoguļo tieši to, ko cilvēks tajā brīdī piedzīvo.
Pētījuma vecākais autors Adīls Razi uzsvēra, ka konteksts nav tikai fons psihedēliskajai pieredzei — vide un tas, ko cilvēks dara un piedzīvo seansa laikā, ir svarīgi psihedēliskās terapijas rezultātam.
