Pētījums: sieviešu emocionālā jutība ir prakses, nevis iedzimtas dotības rezultāts
Starptautiskā pētījumā, kas aptvēra vairāk nekā 600 000 cilvēku 76 valstīs, secināts, ka sievietes labāk izprot un virza citu jūtas, taču tā ir ilgstošas prakses, nevis iedzimta spēja.
Zinātnieku jaunā analīze liecina, ka sievietes tiešām labāk spēj izprast citu cilvēku jūtas un tām atbildēt, taču šī prasme nav iedzimta, bet veidojas ilgstošā praksē. Pētījuma rezultāti publicēti Amerikas Psiholoģijas asociācijas izdevumā. Tas svarīgi, jo plaši izplatītais uzskats par sieviešu "dabisko" jutīgumu ietekmē to, kā sabiedrība vērtē emocionālo darbu ģimenē un darbavietā.
Ko analizēja
Pētnieki apkopoja datus, kas vākti gandrīz 30 gadu garumā 76 valstīs. Kopumā analīzē iekļauti testēšanas rezultāti vairāk nekā 600 000 cilvēku.
Kur ir atšķirības
Sieviešu priekšrocība neattiecas uz visām emocionālās inteliģences jomām. Tā izpaužas spējā pamanīt, saprast un atbalstīt citu cilvēku jūtas. Savukārt pašu emociju atpazīšanā un kontrolē vīrieši un sievietes bija vienlīdz spējīgi.
Bērniem atšķirība starp zēniem un meitenēm ir ievērojami mazāka nekā pieaugušajiem, un pēdējo 30 gadu laikā šī dzimumu plaisa ir nepārtraukti samazinājusies.
Skaidrojums
Zinātnieki cēloņus saskata audzināšanā un sabiedrības paradumos. Sarunās ar meitenēm vecāki lieto bagātīgāku vārdu krājumu jūtu aprakstīšanai, mudina tās dalīties emocijās un pievērst uzmanību citu garastāvoklim. Zēnus turpretī biežāk māca emocijas apspiest. Tā kā meitenēm jau no bērnības ir daudzkārt vairāk iespēju trenēties lasīt citu garastāvokli, tas kļūst par viņu dabisku ieradumu.
Pētnieki uzsver, ka emocionālo inteliģenci var attīstīt ikviens un vīrieši šīs prasmes var apgūt tikpat sekmīgi kā sievietes. Kamēr sieviešu jūtīgums un empātija tiek uztverti tikai kā iedzimta īpašība, tie paliek neredzama un neapmaksāta slodze gan ģimenē, gan darbā, nevis tiek atzīti par svarīgu un vērtīgu kvalitāti.
