Pētījums: uzticēšanās zudums atver ceļu Krievijas propagandai Baltijā
Tartu, Latvijas un Viļņas universitāšu pētnieki aptaujāja 1218 cilvēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Izrādījās, ka uzņēmību pret Krievijas propagandas naratīviem ietekmē nevis konkrētas platformas lietošana, bet uzticēšanās informācijas avotiem.
Tartu Universitātes, Latvijas Universitātes un Viļņas Universitātes pētnieki noskaidroja, kuri faktori Igaunijā, Latvijā un Lietuvā saistīti ar ticību Krievijas propagandas naratīviem. Aptaujā piedalījās 1218 cilvēku. Pētījums publicēts žurnālā Journal of Contemporary European Studies, un tā autori ir Uku Kangurs un Radžešs Šarma no Tartu Universitātes Datorzinātņu institūta, Ģirts Dimdiņš no Latvijas Universitātes un Darjus Plikins no Viļņas Universitātes.
Ko mērīja
Dalībniekiem neprasīja, vai viņi atbalsta Krieviju. Viņiem iedeva 20 apgalvojumus, kas atspoguļo desmit propagandas naratīvus, piemēram, ka karu pret Ukrainu izraisījusi NATO paplašināšanās, ka Baltijas valstis pēc iziešanas no Padomju Savienības guvušas tikai ekonomisku kritumu un iedzīvotāju skaita samazināšanos, ka izdevumi aizsardzībai kalpo svešiem interesēm un ka Rietumu valstis pārdzīvo morālu pagrimumu. Uzņēmību mērīja pēc tā, cik lielā mērā cilvēks šiem apgalvojumiem piekrīt.
Uzticēšanās ir svarīgāka par kanālu
Telegram, Odnoklassniki vai VKontakte lietošana pati par sevi nenozīmēja lielāku uzņēmību. Skaidrāka saikne bija tad, ja cilvēks šajos kanālos gūto informāciju uzskatīja par ticamu. Uzticēšanās tradicionālajiem medijiem, atzītiem ekspertiem un zinātnei, gluži pretēji, bija saistīta ar mazāku uzņēmību. Vecums, dzimums un lielākā daļa sociāli ekonomisko rādītāju atšķirības nepaskaidroja tik konsekventi.
Izņēmums bija dzimtā valoda: Igaunijā un Latvijā krievvalodīgie respondenti vidēji biežāk piekrita propagandas apgalvojumiem nekā tie, kam dzimtā ir valsts valoda. Lietuvā krievvalodīgo bija par maz secinājumiem. Pētnieki valodu neuzskata par lojalitātes rādītāju, bet gan par vārtiem uz informācijas telpu.
Draugi, emocijas un pilnīga neuzticēšanās
Latvijā un Lietuvā propagandai biežāk piekrita tie, kas par uzticamākajiem avotiem uzskatīja draugus un ģimeni. Uzņēmību saistīja arī tieksme dot priekšroku informācijai, kas apstiprina jau esošus uzskatus, kā arī sajūta, ka sociālie tīkli negatīvi ietekmē garastāvokli vai radikalizē politiskos uzskatus. Cēloņsakarību pētījums nenosaka.
Pilnīga neuzticēšanās arī nav aizsardzība. Cits pētījums par Igaunijas krievvalodīgo auditoriju aprakstīja “uzticēšanās vakuumu”, kad pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma uzticība mazinājās ne tikai Krievijas, bet arī Igaunijas, Rietumu un Ukrainas avotiem.
Pētījums balstīts uz šķērsgriezuma aptauju tiešsaistes panelī, un izlasē bija relatīvi maz cilvēku ar zemāku izglītības līmeni.
