Pētnieki kritizē OpenAI izvēlēto veidu, kā publiskot jaunos zinātnes sasniegumus

ASV mākslīgā intelekta uzņēmums OpenAI pirmdien paziņoja par sasniegumiem matemātikā, datorzinātnē un fizikā, vienlaikus aprakstot jaunu pieeju, kā tos darīt zināmus zinātnieku kopienai. Pētnieki, kuri runāja ar ziņu vietni The Verge, rezultātus uzskata par nopietniem, taču nepatiku rada tas, ka pārbaudi sākotnēji drīkst veikt uzņēmuma izraudzīti eksperti.

Trīs rezultāti, trīs publicēšanas pieejas

Saskaņā ar OpenAI, katram rezultātam izvēlēta atšķirīga publiskošanas kārtība, ievērojot t. s. "ganu" jeb konsultantu padomu. Matemātikas rezultāta mākslīgā intelekta radīto materiālu uzņēmums ir publiskojis, un pētnieki paši var organizēt tā skaidrošanu. Datorzinātnes atklājuma izskaidrošanai OpenAI veidos ārēju pētnieku grupu. Fizikas rezultāts nav publicēts vispār, un uzņēmums norāda, ka materiālu izlaišanu uzticēs ārējiem ekspertiem.

Matemātikas rezultāts apgalvo, ka atrisināta Kakejas hipotēze visās dimensijās. Vienkāršoti tā jautā, cik maz vietas vajag, lai adatu pagrieztu visos virzienos. Trīsdimensiju versijas pierādījums bija viens no sasniegumiem, par kuriem Ņujorkas universitātes matemātiķei Hongai Vangai šogad piešķirta Fīldsa medaļa. Brauna universitātes profesors Brendans Hasets uzskata, ka apgalvojums "izskatās labi pamatots", taču viņš vēl nav pārbaudījis Lean formalizāciju — datorizētu pierādījumu verifikācijas veidu.

Fizikas rezultāts skar kvantu hromodinamiku, kas apraksta stipro kodolmijiedarbību, un tās saistību ar Janga–Milsa teoriju. Tā ir saistīta ar vienu no septiņām Tūkstošgades problēmām, taču OpenAI darbs neaplūko neatrisināto "masas spraugu". Datorzinātnes rezultāts apgalvo, ka atspēko eksponenciālā laika hipotēzi, kas cieši saistīta ar P pret NP problēmu.

Kritika par piekļuves ierobežošanu

IAS (Advanced Study institūta) pētnieks Konstantins Koglers atzinīgi vērtēja to, ka šoreiz publiskoti tikai trīs rezultāti, nevis simtiem kā iepriekš, taču uzskata, ka sākotnēji aprobežot lasītāju loku nav jēgas. Teksasas Universitātes Ostinā fizikas profesors Andreass Karčs izvēlēto grupu nosauca par "katastrofu". Matemātikas un mākslīgā intelekta konsultatīvā grupa AGMAI dienu pirms paziņojuma ieteica uzņēmumiem šādu praksi nelietot un aicināja fizikas materiālus publiskot bez kavēšanās.

Stenfordas matemātiķis Džereds Dukers Lihtmans pieļāva, ka visus apmierinošu pieeju atrast var nebūt iespējams. Džordžijas Tehnoloģiju institūta profesors Sjaojū Hē uzsvēra, ka problēma ir dziļāka: pamatrezultāti tiek atrisināti ļoti ātri bez cilvēku ieguldījuma, un raksti ir grūti lasāmi un pārbaudāmi.