Pirkstu nejutīgums var liecināt par nervu, asinsvadu vai insulta problēmām

Roku pirkstu nejutīgums var būt signāls par nervu vai asinsvadu darbības traucējumiem, un speciālisti iesaka to neatstāt bez ievērības. Par iespējamiem cēloņiem un riskiem vēsta Krievijas sporta un veselības vietne “Championat”, atsaucoties uz ekspertu skaidrojumu.

Nervu saspiešana

Ja nejūtīgi kļūst īkšķis, rādītājpirksts un vidējais pirksts, un sajūta pastiprinās naktī un no rīta, tas var liecināt par karpālā kanāla sindromu, kad tiek saspiests vidējais nervs. Bez ārstēšanas rokā var attīstīties muskuļu atrofija un jušanas zudums, bet progresējošos gadījumos nepieciešama operācija.

Ja nejūtīgs ir mazais pirkstiņš un zeltnesis, cēlonis var būt elkoņa kaula nerva saspiešana.

Nejutīgums var būt saistīts arī ar starpskriemeļu disku trūcēm un izaugumiem kakla skriemeļos. Tad nejūtīga kļūst visa roka, un to pavada durošas sāpes un muskuļu vājums. Ja nervu saknīšu saspiešanu neārstē, var rasties pastāvīga parēze, proti, daļējs muskuļu paralīzes stāvoklis.

Asinsvadu un vielmaiņas cēloņi

Reino slimības gadījumā pirksti aukstumā vai stresa ietekmē kļūst balti vai zili, bet sasilstot parādās sāpes. Ja ārstēšana tiek aizkavēta, iespējami trofiski traucējumi audu barošanā, tostarp nekroze.

Diabētiskā polineiropātija sākas pirkstu galos ar simetrisku nejutīgumu, kas izplatās uz augšu. Cilvēks zaudē spēju just sāpes un brūces, tāpēc var veidoties čūlas, bet smagos gadījumos arī amputācijas.

Kad jāsteidzas pie ārsta

Visbīstamāk ir pēkšņs nejutīgums, ko pavada vājums vienā ķermeņa pusē, sejas mīmikas vai runas traucējumi vai stipras galvassāpes. Tās ir insulta vai pārejošas išēmiskas lēkmes pazīmes, un tad svarīga ir katra minūte. Arī pēc traumas radies nejutīgums prasa steidzamu rīcību, jo pārrautu nervu iespējams atjaunot tikai ar savlaicīgu operāciju.