Kā ikdienā trenēt atmiņu: speciālistu ieteikumi desmit paņēmienos
Britu laikraksts "The Guardian" un ASV klīnika "Mayo Clinic" apkopojuši ieteikumus atmiņas uzlabošanai ikdienā: no jaunu prasmju apguves līdz miegam un kustībām. Speciālisti norāda, ka komerciālās smadzeņu treniņu lietotnes būtiski neuzlabo ikdienas atmiņu.
Atmiņu var trenēt ar vienkāršiem ikdienas paņēmieniem, un tam nav vajadzīgas ne dārgas lietotnes, ne sarežģīti vingrinājumi. Tā secināts ieteikumos, ko apkopojis britu izdevums "The Guardian", savukārt ASV medicīnas organizācija "Mayo Clinic" uzsver, ka atmiņu ietekmē arī miegs, fiziskās kustības, uzturs un sociālā dzīve. Smadzenes spēj mācīties un pielāgoties visa mūža garumā.
Prāta vingrinājumi
Kembridžas universitātes psihiatrijas profesore Barbara Sahakiana skaidro, ka jaunu zināšanu apguve palīdz uzturēt smadzeņu darbību. Der svešvaloda, mūzikas instruments, fotografēšana vai deja, galvenais, lai nodarbe sagādā prieku.
Pēc izlasītā nodaļas vai raksta noder mēģinājums to atstāstīt: par ko bija teksts, kādi bija galvenie fakti un kas šķita interesantākais. Līdzīgi darbojas aktīvā atsaukšana – informācija jāatceras bez piezīmēm, nevis tikai jāpārlasa.
Informācijas iegaumēšanai speciālisti iesaka veidot spilgtas, neparastas asociācijas, kā arī izmantot "atmiņu pili" – iegaumējamās lietas iztēlē izvietot pazīstamā vietā, piemēram, dzīvoklī. Šo metodi lieto jau kopš Senās Grieķijas. Ilgstošai iegaumēšanai ieteicama intervālu atkārtošana: tajā pašā dienā, nākamajā dienā, pēc dažām dienām, nedēļas un mēneša.
Uzmanība, miegs un kustības
Informāciju grūti iegaumēt, ja uzmanība pastāvīgi tiek pārslēgta starp vairākiem uzdevumiem, tāpēc sarunas laikā telefonu vēlams noliktu malā. Svarīgus datumus labāk pierakstīt un izmantot atgādinājumus.
"Mayo Clinic" pieaugušajiem iesaka vismaz 150 minūtes nedēļā mērenu aerobo aktivitāšu, piemēram, ātras pastaigas, un septiņas līdz deviņas stundas miega naktī. Miega laikā smadzenes nostiprina apgūto. Arī sarunas ar citiem palīdz uzturēt prātu aktīvu un mazināt stresu un depresijas risku.
Lietotnes un brīdinājuma pazīmes
Nav pietiekamu pierādījumu, ka komerciālās smadzeņu treniņu lietotnes būtiski uzlabo ikdienas atmiņu vai novērš demenci. ASV Nacionālais novecošanas institūts norāda, ka treniņi var uzlabot konkrētas trenētās prasmes, taču rezultāts ne vienmēr attiecas uz citām situācijām.
Ja atmiņas problēmas pastiprinās un traucē ikdienu – cilvēks apmaldās pazīstamās vietās, atkārto vienus un tos pašus jautājumus vai nespēj veikt ierastus darbus –, jākonsultējas ar ārstu. Cēloņi var būt miega traucējumi, stress, depresija, dzirdes problēmas, hroniskas slimības vai medikamenti.
