Pirms 1.septembra: skolām joprojām trūkst naudas mācību grāmatām, atzīst arodbiedrības vadītāja
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga norāda, ka skolām piešķirtais finansējums mācību līdzekļiem ir nepietiekams, un nākamgad tas var vēl samazināties.
Dienas priekšā jaunais mācību gads, taču Latvijas skolās joprojām trūkst līdzekļu mācību grāmatu, darba burtnīcu un citu ikdienā vajadzīgu materiālu iegādei. To TV24 raidījumā "Uz līnijas" atzina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, uzsverot, ka problēma nav jauna, bet tā joprojām nav atrisināta.
Pēc Vanagas teiktā, pašlaik uz vienu skolēnu tiek piešķirti aptuveni 35 eiro, kas ir nepietiekami, ņemot vērā mācību grāmatu un burtnīcu reālās cenas. Turklāt runa neesot tikai par papīra materiāliem — mūsdienu skolām nepieciešami arī digitālie mācību resursi, kā arī iekārtas un materiāli tādos priekšmetos kā ķīmija, fizika un bioloģija.
Nākamgad finansējums var samazināties
Arodbiedrība par nepietiekamo finansējumu vairākkārt vērsusies gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan pie Saeimas deputātiem. Tomēr, pēc Vanagas teiktā, nākamā gada valsts budžetā finansējums uz vienu skolēnu ir plānots samazināt par 14 eiro, kas, viņasprāt, atklāj neatbilstību starp politiskajiem paziņojumiem par bērncentrētu izglītības politiku un reālajām budžeta prioritātēm.
Praktiskās sekas naudas trūkumam ikdienā redz arī vecāki — skolās joprojām lieto kopētas darba lapas un nolietotas grāmatas, bet daļu izdevumu sedz pašvaldības, kuru finansiālās iespējas savstarpēji krietni atšķiras. Tas nozīmē, ka skolēna piekļuve kvalitatīviem mācību materiāliem var būt atkarīga no dzīvesvietas pašvaldības.
Brīdinājums izskanējis jau agrāk
Vanaga atgādina, ka jau izglītības reformas "Skola 2030" izstrādes laikā arodbiedrība brīdinājusi — jaunajam mācību saturam nepieciešams arī pietiekams cilvēkresursu un materiālais nodrošinājums. Lai gan projekts formāli noslēdzies, jautājums par mācību līdzekļu pietiekamību un kvalitāti joprojām nav atrisināts.
Arodbiedrības vadītāja aicina vecākus nevainot par situāciju skolu direktorus vai skolotājus, jo lēmums par finansējuma apjomu jāpieņem nacionālā līmenī. Viņasprāt, ja valsts vēlas mūsdienīgu izglītību, mācību saturam jāseko arī atbilstošam finansējumam.
