Polijas un Ukrainas attiecības: no līdzjūtības uz aizvainojumu
Aptaujas liecina, ka arvien vairāk poļu iebilst pret Ukrainas bēgļu uzņemšanu, bet attiecības starp Varšavu un Kijevu pasliktinājušās vēsturisku strīdu un dezinformācijas dēļ. Notikuši arī vardarbības gadījumi pret ukraiņiem Polijas ielās.
Kara sākumā Polija kļuva par vienu no lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem — parasti poļi masveidā uzņēma bēgļus savās mājās, un pat toreizējā valdošā populistiskā partija pievienojās solidaritātes vilnim. Šķita, ka abas valstis, kuru vēsturi ēnojušas savstarpējas apsūdzības par Otrā pasaules kara noziegumiem un pēckara pārvietošanu, ir ceļā uz nebijušu sabiedrotību.
Tomēr entuziasms ir izgaisis. Polijas lielākā aptauju aģentūra CBOS pagājušajā mēnesī konstatēja, ka 52% poļu tagad iebilst pret Ukrainas bēgļu uzņemšanu valstī. Pieaug arī nogurums no Kijevas atbalstīšanas — daļa labējo politiķu apgalvo, ka ieroču piegādes ir novājinājušas Polijas pašas aizsardzības spējas pret iespējamu Krievijas iebrukumu.
Vēstures strīdi un incidenti
Spriedzi saasinājis prezidenta Volodimira Zelenska lēmums nosaukt militāro vienību Ukrainas Nemiera armijas (UPA) vārdā — grupējuma, kas 1943. gadā noslepkavoja aptuveni 100 000 poļu. Atbildot uz to, Polijas prezidents Karols Navrockis atņēma Zelenskim augstāko valsts apbalvojumu ārvalstniekiem — Baltā ērgļa ordeni. Abas puses atteicās atkāpties, un savstarpējās attiecības praktiski iesalušas.
Krievijas propaganda sociālajos tīklos aktīvi izmanto šo situāciju, izplatot dezinformāciju par ukraiņiem, kuri it kā izmanto sociālos pabalstus vietējo iedzīvotāju rēķina. Šī spriedze arvien biežāk pāraug vardarbībā — jūlija beigās Vroclavā uzbrukuma upuri kļuva jauns ukraiņu pāris, uzbrucējiem, iespējams, kliedzot aicinājumus doties atpakaļ karot.
Neizpratne abās pusēs
Pēc žurnālista Mateuša Mazini domām, viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka neviena no valstīm nav pietiekami centusies izprast otru ārpus kara konteksta. Polija neesot pilnībā apzinājusies, ka ukraiņi nav tikai kara upuri, bet arī aktīvi cilvēki, kas dibina uzņēmumus un konkurē ar vietējiem iedzīvotājiem. Savukārt Ukraina esot izaugusi no pasīvas rietumu palīdzības saņēmējas par militārās tehnoloģijas eksportētāju, kurai vairs neesot nepieciešams Polijas kā "aizstāvja" statuss.
