Politika apdraud Nacionālo Zinātņu akadēmiju neatkarību

ASV Nacionālās Zinātņu akadēmijas (NASEM), kas dibinātas pilsoņu kara laikā, lai konsultētu valdību, ir nonākušas politiskā krustugunīs. Organizācija, kas tradicionāli sagatavo autoritatīvus ziņojumus par zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem, piesaistot valsts labākos ekspertus, līdz šim ir spējusi izvairīties no tiešiem politiskiem uzbrukumiem. Tomēr pēdējā gada laikā situācija ir mainījusies.

Konflikts par klimata atzīšanu

Viens no galvenajiem strīdiem ir saistīts ar NASEM sagatavoto Federālā tiesu centra ceļvedi par zinātniskiem pierādījumiem. Ceturtajā izdevumā pirmo reizi bija iekļauta nodaļa par klimata pārmaiņām, kas izraisīja republikāņu štatu ģenerālprokuroru neapmierinātību. Viņi apgalvoja, ka autori ir bijuši iesaistīti tiesvedībās par klimata radītiem zaudējumiem, tādējādi esot neobjektīvi, un ka cilvēka radīto klimata pārmaiņu atzīšana liecina par objektivitātes trūkumu. Federālais tiesu centrs ātri piekāpās un izņēma nodaļu, bet NASEM atteicās to darīt.

Pēc tam 11 republikāņu kongresmeņu grupa nosūtīja vēstuli Pārvaldes un budžeta biroja direktoram, prasot izmeklēt, vai NASEM būtu jāatstādina no visiem federālajiem finansējumiem. Problēmas radīja arī NASEM lēmums organizēt atjauninātu klimata ziņojumu vienlaikus ar Enerģētikas departamenta pasūtītu ziņojumu no margināliem pretiniekiem, kas apgalvoja, ka oglekļa emisijas, visticamāk, nav bīstamas.

Cīņa par atribūciju

Būtiskākais jautājums ir par klimata notikumu atribūciju — vai konkrētus laikapstākļus var saistīt ar cilvēka radītām klimata pārmaiņām. Pēdējās desmitgadēs zinātnieki ir izstrādājuši metodes, kas ļauj noteikt varbūtību, ka kāds notikums būtu noticis ar un bez siltumnīcefekta gāzu emisijām. Rezultātā ir kļuvis skaidrs, ka daži ekstrēmi notikumi nebūtu notikuši bez cilvēka izraisītas sasilšanas.

Šie pētījumi ļauj saistīt finansiālos zaudējumus no katastrofāliem laikapstākļiem ar atsevišķu naftas kompāniju darbību. Ja šādi pētījumi tiks atzīti par zinātniski pamatotiem, tiesnešiem būs jāpieņem tie kā pierādījumi prasībās pret naftas uzņēmumiem. Šajā kontekstā NASEM ir izveidojusi komiteju, kas izvērtē atribūcijas pētījumu zinātnisko pamatotību. Naftas kompānijas, bažījoties par sekām, ir nolīgušas trešās puses, lai piekļūtu komitejas locekļu e-pastiem, kuri strādā valsts universitātēs.

Šīs cīņas rezultātā NASEM kredītspēja un finansējums var tikt pakļauts pastāvīgiem uzbrukumiem, kas varētu neatgriezeniski kaitēt zinātnē balstītai politikai ASV. Kā norāda komentētāji, mēģinājumi izvairīties no politizācijas, koncentrējoties tikai uz zinātni, vairs nav veiksmīga stratēģija, ja pat pamata fakti kļūst politizēti.