Politologs: airBaltic un Rail Baltica projektiem nepieciešami reālistiski plāni
Politologs Filips Rajevskis norāda, ka airBaltic bez skaidra biznesa plāna nevar saņemt valsts dotācijas, savukārt Rail Baltica projekts jāturpina, taču ar reālistisku grafiku un papildu ES finansējumu.

Politologs Filips Rajevskis intervijā BNN komentējis aktuālos jautājumus par nacionālās aviokompānijas airBaltic un dzelzceļa projekta Rail Baltica nākotni.
airBaltic bez plāna
Rajevskis uzsver, ka iepriekšējā valdība satiksmes ministra Švinkas vadībā airBaltic piešķīrusi 30 miljonus eiro bez jebkāda biznesa plāna. Tagad aviokompānija atkal prasa naudu, taču bez skaidras stratēģijas. Premjers Andris Kulbergs pamatoti jautā, no kurienes tiks nodrošināti plānotie 10 miljoni pasažieru, ņemot vērā Baltijas valstu iedzīvotāju skaitu. Tāpat nav skaidra nepieciešamība pēc 100 lidmašīnām. Eiropas normatīvi aizliedz pastāvīgi dotēt aviokompānijas, tāpēc airBaltic jāizstrādā dzīvotspējīgs darbības modelis bez valsts atbalsta. Rajevskis norāda, ka premjers ir ieinteresēts izprast situāciju un panākt efektīvu komunikāciju starp uzņēmuma vadību un valsti kā akcionāru.
Rail Baltica: izmaksas un termiņi
Attiecībā uz Rail Baltica Rajevskis atzīmē, ka informācija par Latvijas būvniecības izmaksām, kas esot divas līdz trīs reizes augstākas nekā Igaunijā, ir neprecīza un to izplata kopuzņēmums RB Rail. Premjers Kulbergs ir gatavs uzņemties Baltijas līdera lomu projekta īstenošanā, un tas vērtējams pozitīvi, jo viņš ir dziļi iepazinies ar projekta tehniskajiem aspektiem, būdams parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs. Rajevskis uzsver, ka pamattrase noteikti tiks būvēta, taču līdz 2030. gadam to pabeigt nav iespējams. Nepieciešams piesaistīt papildu Eiropas Savienības līdzekļus un izstrādāt reālu plānu. Tiesībsargājošās iestādes jau strādā pie jautājumiem par pārmiju un sliežu pārcenotajiem līgumiem. Bijušais satiksmes ministrs pat izteicies par iespēju vērsties tiesā pret RB Rail par zaudējumu atlīdzināšanu.


