Poļu zemnieki no 70 hektāru saimniecības izveidojuši eļļas spiestuvi, dzirnavas un maizes ceptuvi
Leszeks un Magdalēna Ķeržeki Tarnovā Podgurnā Polijā papildus augkopībai pārstrādā savu ražu eļļā, miltos un speltas maizē. Tiešās lauksaimnieku tirdzniecības režīms RHD viņiem ļāvis saimniecību attīstīt un nodrošināt tās nākotni.
Polijas Lielpolijas vojevodistes Tarnovā Podgurnā (Tarnowo Podgórne) zemnieku pāris Leszeks un Magdalēna Ķeržeki (Kierzek) ar 70 hektāru augkopības saimniecību pēdējos gados pārorientējies uz pašu izaudzētās produkcijas pārstrādi. Viņi izmanto Polijā pieejamo režīmu RHD, kas ļauj lauksaimniekiem pārstrādāt savu izejvielu un tirgot gatavo produktu tieši patērētājiem. Pēc zemnieku teiktā, tikai ar augkopību šādā platībā saimniecība šodien vairs neizdzīvotu.
No idejas līdz eļļas spiestuvei
Leszeks Ķeržeks stāsta, ka doma par nišas produkciju radusies jau 2014. gadā, apmeklējot lauksaimniecības tehnikas ražotāja Horsch rūpnīcu Bavārijā. Viņš secinājis, ka ierastā ražošana nākotnē var kļūt mazāk nepieciešama un izdzīvošanu var nodrošināt tikai niša. Eļļas spiestuvi ģimene atvēra 2019. gada decembrī, sākumā ar rapšu un linsēklu eļļu. Tagad piedāvā arī saulespuķu, plūškoka, melnā kumīna, naktssveces un pienenes eļļu.
Spelta, dzirnavas un maize
Speltas kviešiem solītā cena bija 2500 zlotu par tonnu, taču tā nokritās līdz 800 zlotiem, un pircēju nebija. Tāpēc pāris nopirka dzirnavas aptuveni par 80 tūkstošiem zlotu un 2022. gadā sāka ražot miltus. Speltu audzē 20 hektāros, ražība vidēji ir 3,5 t/ha. Tā kā viņu milti bija dārgāki nekā lielveikalos un vairumtirgotavās, ģimene atvēra arī ceptuvi. Šobrīd 65 % miltu nonāk ceptuvē, bet 35 % tiek pārdoti 2 kg iepakojumos par 15 zlotiem kilogramā.
Maizi cep pirmdienās, ceturtdienās un sestdienās no speltas miltiem un rudzu ieraudzes. Viena klaipa svars ir 1150 grami, nedēļā tam vajag ap 250 kg miltu. Linsēklu eļļas nedēļā pārdod ap 30 litru.
Pārdošana un nākotne
Galvenais pārdošanas kanāls ir saimniecības veikaliņš, pasūtījumus pieņem arī Facebook lapā. Daļu izejvielu pērk no vietējiem zemniekiem. Pāra dēls mācās lauksaimniecības tehnikumā un vēlas turpināt saimniekot.
