Progresīvo vēlēšanu saraksts: skandāli, holokausta pieminēšana un valdības krīze ēnā

Partija “Progresīvie” 15. Saeimas vēlēšanās startē ar maksimālo, 125 kandidātu sarakstu, kurā iekļauti arī kustības “Par!” un reģionālo politisko spēku pārstāvji. Aptaujās partijas atbalsts pēdējā mēnesī pirms vēlēšanām svārstās ap deviņiem procentiem, kas varētu ierindot to trešajā vai ceturtajā vietā, taču ir krietni zemāks nekā 2024. gada sākumā, kad reitings pārsniedza 13%.

Kampaņu ēnojuši vairāki skandāli

Viens no pēdējā laika strīdiem saistīts ar Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu, kurš atpūtas pasākumā nosauca par “heiteriem” iedzīvotājus, kas vākuši parakstus par stabiņu aizvākšanu Grīziņkalnā. Vēl vienu strīdu izraisīja deputāta kandidāte Dace Bluķe, kura, skaidrojot, kāpēc partijas kandidāti anketās nenorāda tautību, piesauca holokausta upurus Šķēdes kāpās – šis salīdzinājums izraisījis plašu sabiedrības sašutumu. Kritiku guvusi arī iespēja, ka kultūras ministra amatam varētu virzīt Agnesi Lāci, kura 2022. gadā publiski aicinājusi “aizmirst” okupāciju.

Partijai pārmet arī saistību ar šī gada pavasara valdības krīzi – pēc dronu incidentiem pie Rēzeknes naftas infrastruktūras atkāpās aizsardzības ministrs Andris Sprūds, un “Progresīvie” pēc tam atteicās atbalstīt premjeres Evikas Siliņas valdību, kas noveda pie tās krišanas. Kritizēta arī partijas saistība ar “Rail Baltica” problēmām caur bijušo satiksmes ministru Kasparu Briškenu.

Programmas prioritātes

Sevi pozicionējot kā sociāldemokrātisku un zaļu spēku, “Progresīvie” par galvenajām prioritātēm izvirza Latvijas atpalicības mazināšanu no Baltijas kaimiņiem, dzīves dārdzības samazināšanu un demokrātijas nostiprināšanu. Programmā solīti lielāki ģimenes pabalsti un pensijas, vienota sabiedriskā transporta biļete, līdzmaksājumu griesti medikamentiem un plašāks mājokļu atbalsts, taču bez plašiem nodokļu samazinājumiem.

Rīgas sarakstu vada premjera amata kandidāts Andris Šuvajevs, Vidzemi – bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds, bet Latgali – Leila Rasima.