Psihoterapeits, psihoterapijas speciālists un psihologs: kā atšķirt un pārbaudīt tiesības praktizēt

Latvijā psihiskās veselības jomā strādā psihoterapeiti, psihoterapijas speciālisti un psihologi. Viņu darba metodes ir līdzīgas, taču izglītība, profesionālais statuss un kompetence atšķiras. Tāpēc pacienti var izvēlēties nepiemērotu pakalpojumu. Zemāk apkopots, kā šīs profesijas nošķirt un kā pārbaudīt, vai speciālists drīkst praktizēt.

Kāpēc rodas neskaidrības

Pagājušā gada beigās Veselības ministrijas vadītā projektā publicēts psihiskās veselības speciālistu ziņojums par psihologu, psihoterapeitu un psihoterapijas speciālistu pakalpojumu sniegšanas kārtību. Tajā secināts, ka spēkā esošais regulējums var radīt neskaidrības pakalpojumu saņēmējiem un apgrūtina profesionālo robežu noteikšanu starp ārstniecību un psiholoģisko konsultēšanu. Ziņojumā minēti arī gadījumi, kad pakalpojumu sniegusi persona bez atbilstošas kvalifikācijas.

Tiesībsargs 2024. gadā pārbaudes lietā analizēja gadījumu, kurā sūdzība attiecās uz ārstu–psihoterapeitu, kurš apgalvoja, ka sniedzis psihoterapijas speciālista pakalpojumu. Tiesībsargs rekomendēja noteikt regulējumu psihoterapijas speciālistu darbībai. Tiesībsardzes 2025. gada ziņojumā norādīts, ka šai profesijai joprojām nav tiesiskā regulējuma, standarta, kvalifikācijas prasību un pārraudzības mehānisma.

Trīs profesijas

Psihoterapeits ir ārsts. Ministru kabineta noteikumi viņu iekļauj specialitāšu ārstu grupā, un viņam ir tiesības diagnosticēt un ārstēt psihiskus, psihosomatiskus un uzvedības traucējumus.

Psihoterapijas speciālists nav ārsts un nav ārstniecības persona. Profesiju klasifikatorā viņš iekļauts psihologu grupā, un viņa kompetences regulējumā atsevišķi nav aprakstītas. Šādi var strādāt arī persona ar sociālo vai humanitāro zinātņu grādu un papildu izglītību psihoterapijā. Speciālistus sertificē Latvijas Psihoterapijas biedrība.

Psihologs strādā ar klientiem, nevis pacientiem, un viņa darbu regulē Psihologu likums. Psihologs bez sertifikāta drīkst praktizēt tikai psihologa–pārrauga uzraudzībā. Klīniskais un veselības psihologs ir ārstniecības atbalsta persona: var iesaistīties veselības aprūpē, bet nevar nodarboties ar ārstniecību.

Kur pārbaudīt

• Psihoterapeitus un klīniskos un veselības psihologus: Veselības inspekcijas reģistrā registri.vi.gov.lv/rap.
• Psihoterapijas speciālistus: Latvijas Psihoterapijas biedrības reģistrā psihoterapija.lv/lpb-specialisti.
• Psihologus: Valsts izglītības informācijas sistēmas Psihologu reģistrā viis.gov.lv/registri/psihologi.

Priekšlikumi sistēmas sakārtošanai

Nacionālā psihiskās veselības centra sagatavotajos priekšlikumos ietverts skaidri nodalīt ārstniecības un labbūtības pakalpojumus, precizēt psihoterapijas profesiju statusu un kvalifikācijas prasības, kā arī ieviest vienotu ārstēšanas rezultātu izvērtēšanu un pacientu virzības algoritmu.