Pusaudži sociālos tīklus vērtē pozitīvāk nekā vecāki

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) pasūtītās aptaujas rezultātiem, pusaudži un jaunieši Eiropas Savienībā sociālo tīklu ietekmi uz savu mentālo veselību vērtē ievērojami pozitīvāk nekā viņu vecāki.

Gandrīz puse (48%) respondentu vecumā no 13 līdz 18 gadiem atzinuši, ka sociālie tīkli pozitīvi ietekmē viņu mentālo labsajūtu, kamēr tikai 21% vecāku uzskata tāpat. Turpretī negatīvu ietekmi saskata 18% pusaudžu un 36% vecāku. Vēl aptuveni trešdaļa pusaudžu norādījuši, ka platformām, piemēram, TikTok, Instagram un Snapchat, nav ne pozitīvas, ne negatīvas ietekmes, savukārt vecāku vidū šāds viedoklis ir 42% respondentu.

Aptauja atklājusi arī, ka vecāki nenovērtē savu bērnu ekrānu lietošanas laiku. Pusaudži ziņo, ka skolas dienās vidēji 4,5 stundas, bet nedēļas nogalēs 6,1 stundu pavada, izmantojot viedtālruņus, planšetdatorus vai skatoties televizoru – aptuveni par stundu vairāk, nekā lēš viņu vecāki.

Pētnieki konstatējuši saistību starp ilgāku ekrānu lietošanu un biežāk sastopamām problēmām, piemēram, galvassāpēm, miega traucējumiem un koncentrēšanās grūtībām. Tomēr ziņojumā uzsvērts, ka rezultāti nav interpretējami kā pierādījums tam, ka ekrānu lietošana tieši izraisa garīgās veselības traucējumus – iespējams, ka jaunieši, kuriem jau ir grūtības, vairāk laika pavada sociālajos tīklos vai spēlēs.

Šādas atziņas iegūtas laikā, kad vairākas valstis pastiprina cīņu pret sociālo mediju ietekmi uz bērniem. Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers nesen paziņoja par plānu aizliegt sociālo tīklu lietošanu bērniem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, iedvesmojoties no Austrālijas, kas decembrī kļuva par pirmo valsti ar šādu aizliegumu. Kanādas kultūras ministrs Markuss Millers prezentēja likuma grozījumus, kas liegtu bērniem līdz 16 gadiem veidot sociālo tīklu kontus un ierobežotu AI čatbotu kaitīgā satura radīšanu. Savukārt Indonēzija martā sāka ieviest līdzīgu aizliegumu. Arī vairākas Eiropas valstis izteikušas vēlmi ieviest līdzīgus ierobežojumus.