Rail Baltica Igaunijas posma kavēšanās mazina tehniskos, bet palielina finanšu riskus

Rail Baltic Estonia valdes priekšsēdētājs Anvars Salomets uzskata, ka Baltijas valstu starptautiskās dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica pabeigšanas termiņu atlikšana samazina tehniskos riskus, taču var palielināt izmaksas inflācijas ietekmē. Rail Baltic Estonia ir uzņēmums, kas projektu īsteno Igaunijā.

Septembrī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas premjerministri paziņoja, ka maģistrāles pabeigšana tiek pārcelta no 2030. gada uz nākamā ES budžeta perioda beigām, proti, līdz 2034. gadam. Sākotnēji bija plānots, ka līnija pilnībā tiks uzbūvēta jau līdz 2026. gadam.

Jaunie termiņi Igaunijā

Igaunijas posmā Tallina–Pērnava tagad jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 2032. gadam, Sōdevahe–Muga posms jāpabeidz līdz 2033. gadam, bet Pērnava–Ikla — līdz 2034. gadam.

Salomets norādīja, ka iepriekšējais grafiks ar beigu termiņu 2030. gadā paredzēja, ka visi priekšnosacījumi īstenosies laikā. Pēc Rail Baltic Estonia vērtējuma divu gadu atlikšana Tallinas–Pērnavas posmam un četru gadu atlikšana Pērnavas–Iklas posmam mazina tehniskos un laika riskus. Garāks grafiks arī palīdz izvairīties no cenu kāpuma, ko varētu izraisīt būvniecības tirgus pārkaršana.

Galvenais tehniskais risks, ko mazina divu gadu pagarinājums Tallinas–Pērnavas posmā, ir dzelzceļa zemes klātnes sēšanās. Papildu laiks mazina arī kavējumu risku, kas saistīts ar teritoriju nodošanas sarežģītību, vadības un signalizācijas sistēmas līguma noslēgšanu un testēšanas un ekspluatācijā nodošanas apjomu.

Salomets uzsvēra, ka nedaudz pagarinātais grafiks ļauj projektēšanas posmā optimizēt inženiertehniskos risinājumus un samazināt investīciju izmaksas.

Vienlaikus viņš atzina, ka ilgāka grafika apstākļos var pieaugt riski, kas saistīti ar inflāciju un savlaicīgu finansējumu. Visiem trases posmiem nākamajos gados jāparedz savlaicīgs finansējums, lai tiktu ievēroti attiecīgi 2032. vai 2034. gadā noteiktie termiņi.