Rail Baltica Igaunijas posms Tallina–Pērnava plānots līdz 2032. gadam
Rail Baltica Igaunijas uzņēmums pārskatījis grafiku pēc valdības lēmuma projektu pagarināt līdz 2034. gadam: Tallinas–Pērnavas posmu plāno nodot līdz 2032. gadam. Kavēšanās un inflācija sadārdzinās turpmākos līgumus.
Igaunijā būvējamās Eiropas standarta platuma dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica izmaksas vēl pieaugs, taču cik lielā mērā, pagaidām nav zināms. Uzņēmuma vadība norāda, ka būvniecības termiņu pagarinājums inflācijas dēļ sadārdzinās arī nākamos būvdarbu līgumus.
Pēc Igaunijas valdības lēmuma projekta pabeigšanu pārcelt no 2030. uz 2034. gadu savu plānu pārskatīja arī uzņēmums Rail Baltic Estonia. Tagad Tallinas–Pērnavas posmu paredzēts pilnībā palaist līdz 2032. gadam. Finansēšanas grūtību dēļ daļu resursu novirzīja no posma Pērnava–Ikla uz ātrāku līnijas izbūvi līdz Pērnavai, vēsta raidījums «Aktuaalne kaamera».
«Lai nedaudz mazinātu tehniskos riskus, īpaši grafika noslēguma posmā, bija jāveic noteikti pasākumi. Iespējams, inženieriem tas ir nepatīkams lēmums: dažus darbus, jo īpaši dienvidu posmos, proti, Pērnava–Ikla, nācās atlikt,» saka Rail Baltic Estonia valdes priekšsēdētājs Anvars Salomets.
Plāni līdz 2030. gadam
Līdz 2030. gada beigām plānots pilnībā sagatavot posmu no Ülemiste līdz Tootsi un sākt līnijas testēšanu ar speciālu ritošo sastāvu. Koncentrēšanos uz īsākiem posmiem skaidro ar nenoteiktību par turpmāko Eiropas finansējumu.
«Protams, pagaidām tas viss balstās uz noteiktiem pieņēmumiem, jo vienošanās par Eiropas Savienības jauno budžeta periodu vēl tiek gatavotas. Plānojot termiņus, Rail Baltic Estonia pieņem, ka valsts nodrošinās nepieciešamo finansējumu,» skaidroja Salomets.
Izmaksas
No ES fondiem valsts cer saņemt 660 miljonus eiro. Termiņa pagarinājums ļauj slogu valsts budžetam sadalīt uz ilgāku laiku, taču papildu četru gadu inflācija projektu sadārdzinās. Uzņēmuma tehniskais direktors Lauri Ulms norāda, ka uzbērumu darbi jau gandrīz pilnībā nosegti ar līgumiem, tāpēc šajā daļā sadārdzinājuma nebūs.
«Viens zemes klātnes kilometrs izmaksā aptuveni 7–8 miljonus eiro. Ja kopējās būvniecības izmaksas ir 3,5 miljardi eiro, bet dzelzceļa garums — 200 kilometru, tas sanāk aptuveni 17,5 miljoni eiro uz kilometru. Tātad zemes klātnes izbūve ir nedaudz mazāk par pusi no šīs summas. Pārējais attiecas uz sliežu virsbūvi, tehnisko aprīkojumu, kustības vadības sistēmām un elektrifikāciju,» sacīja Ulms.
Rail Baltic Estonia cer, ka Latvija izpildīs savas saistības sava dzelzceļa posma būvniecībā. Savukārt Lietuva strādā pēc iepriekš apstiprinātā grafika un jau būvē dzelzceļu no Kauņas Latvijas robežas virzienā.
