RAKUS ķirurgi veikuši retu aortas un tās zaru rekonstrukcijas operāciju
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pacientam ar smagu aterosklerozi veikta tehniski sarežģīta atvērta aortas un artēriju rekonstrukcija. Pacients pēc operācijas ir izrakstīts un turpina atveseļoties rehabilitācijā.

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) pacientam ar smagu aterosklerozi — artēriju sieniņu sabiezēšanu un sašaurināšanos — veikta reta un tehniski sarežģīta aortas un tās zaru rekonstrukcijas operācija. Tās mērķis bija atjaunot asinsapgādi vēdera dobuma orgāniem un kājām, informē slimnīca. Mazāk invazīvas metodes šajā gadījumā nebija piemērotas, tāpēc bija nepieciešama apjomīga atvērta operācija.
Pēc operācijas pacienta stāvoklis bijis apmierinošs, viņš izrakstīts no slimnīcas un turpina atveseļoties rehabilitācijā.
Kāpēc izvēlēta atvērta operācija
Pirms iejaukšanās pacientam bija izteikti kustību ierobežojumi un pastāvīgas sāpes vēderā, kas pastiprinājās pēc ēšanas. Slimnīcā skaidro, ka šādi simptomi var rasties, ja sašaurinātu vai nosprostotu artēriju dēļ orgāni un audi nesaņem pietiekami asiņu un nespēj pilnvērtīgi darboties. Šajā gadījumā izmaiņas skāra gan vēdera dobuma orgānu, gan apakšējo ekstremitāšu asinsapgādi.
Asinsvadu ķirurgs Pāvels Žibenko norāda, ka mazinvazīvās metodes, kurās asinsvadus no iekšpuses paplašina ar katetriem un stentiem, šeit būtu saistītas ar lielāku risku nekā plaša operācija. Tāpēc ķirurgiem bija jānodrošina piekļuve gan vēdera, gan krūškurvja dobumam. Operācijas laikā tika kontrolēta aorta un rekonstruētas vairākas artērijas, atjaunojot asins plūsmu kritiski svarīgos asinsvados. Slimnīca uzsver, ka šādas operācijas ir sarežģītas, jo vienlaikus jāstrādā ar aortu un vairākiem tās zariem, saglabājot asinsapgādi dzīvībai svarīgiem orgāniem.
Mazinvazīvā un atvērtā ķirurģija
Asinsvadu ķirurģijas nodaļas virsārste Patrīcija Ivanova stāsta, ka mūsdienās, kad vien tas ir anatomiski un klīniski iespējams, arvien biežāk — līdz 80% gadījumu — par pirmo izvēli kļūst mazinvazīva jeb endovaskulāra ārstēšana. Taču šis gadījums, viņasprāt, liecina, ka līdztekus modernajām tehnoloģijām jāsaglabā un jāattīsta arī atvērtās ķirurģijas prasmes.
Ivanova uzsver, ka jautājums nav par izvēli starp abām pieejām, bet par katram pacientam piemērotāko ārstēšanu. Slimnīcā norāda, ka svarīga ir ne tikai ķirurgu pieredze, bet arī anestezioloģijas, operāciju māsu un pēcoperācijas aprūpes komandu iesaiste. Iespēja vienuviet veikt gan sarežģītas endovaskulārās, gan atvērtās operācijas ļauj izvēlēties taktiku atbilstoši slimības anatomijai, smagumam un individuālajam riskam.


