RB Rail vadītājs: Rail Baltica nevar uzbūvēt ar politiskiem paziņojumiem vien

Rail Baltica, jaunā Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta Baltijas valstīs, galvenais risks šobrīd ir politisko lēmumu savlaicīgums un konsekvence, nevis tehniskā gatavība vai būvniecības kapacitāte. To žurnāla Ir viedokļu rubrikā raksta RB Rail valdes priekšsēdētājs. RB Rail ir uzņēmums, kas koordinē projekta īstenošanu starp Baltijas valstīm. Latvijā publiskajā telpā no jauna skan jautājums, vai valsts šo projektu var atļauties.

ES atbalsts un valstu apņemšanās

Eiropas Savienības atbalsts jau izpaudies kā piešķirts finansējums 4,5 miljardu eiro apmērā. Autors uzskata, ka svarīgākais jautājums ir nevis tas, vai Latvija var atļauties projektu, bet kā tā turpinās būvniecību, pildīs saistības un izmantos šo atbalstu. 16. oktobrī četru valstu līderi kopīgā vēstulē ES vadībai apliecināja apņemšanos pabeigt projektu nākamajā daudzgadu budžeta periodā un aicināja nodrošināt paredzamu Eiropas finansējumu. Autors norāda, ka publiski izteikumi, kas rada šaubas par finansēšanu, nonāk arī citās dalībvalstīs un Briselē.

Igaunijas piemērs

Pēc autora domām, Latvijas situāciju veidojuši atlikti lēmumi par ieviešanas grafiku, finansēšanas plānu un infrastruktūras pārvaldītāju, kā arī nepietiekama finansējuma plānošana. Pastāv vairāki scenāriji, kas apvieno ES līdzfinansējumu, valsts ieguldījumu un citus instrumentus, kā arī sadala investīcijas ilgākā laikā. Igaunija pārskatījusi grafiku: Tallinas–Pērnavas savienojumu plāno pabeigt līdz 2032. gadam, pārrobežu posmu — līdz 2034. gadam. 2027. gada investīcijas samazinātas no 919 līdz 541 miljonam eiro, bet 2028. gadā no aptuveni 1,06 miljardiem līdz 453 miljoniem eiro. Šis plāns atkarīgs no turpmākā ES finansējuma.

Termiņi un izmaksu riski

Vairāk nekā 40% pirmās kārtas pamattrases ir būvniecībā vai gatava būvniecības sākšanai. Latvijā būvniecības līgumi aptver vairāk nekā 200 kilometru, taču darbu temps ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm. Vairāku CEF (Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta) finansēšanas līgumu termiņi beidzas 2028. gadā, atsevišķu — 2029. gadā. Autors brīdina, ka palēnināšana rada līgumu pārskatīšanas, cenu indeksācijas un papildu izmaksu riskus, kā arī atliek ieguvumus kravu un pasažieru pārvadājumiem, uzņēmējdarbībai un militārajai mobilitātei. Projekta aplēses liecina, ka 19–21% ieguldījumu nodokļu veidā atgriežas valsts budžetā.