Remo Kirss: valstij jāiegulda visos savienojumos
Igaunijas 2026. gada budžetā ceļu un vietējo dzelzceļu būvniecībai un uzturēšanai atvēlēts vairāk nekā pusmiljards eiro, bet Rail Baltic – 435,7 miljoni eiro. Infrastruktūras plānošanā valstij jābūt proaktīvai un jāsadarbojas ar privāto sektoru.
Saskaņā ar Igaunijas valsts budžeta plānu 2026. gadā vairāk nekā 500 miljoni eiro tiks novirzīti ceļu un vietējo dzelzceļu būvniecībai un uzturēšanai, bet vēl 435,7 miljoni eiro – Rail Baltic projektam. Valsts ceļu uzturēšanas plāns 2026.–2029. gadam pārsniedz vienu miljardu eiro, kas paredz galveno ceļu rekonstrukciju, grants ceļu putekļu segumu izbūvi un bīstamu satiksmes vietu pārbūvi.
Remo Kirss, Igaunijas loģistikas un transporta speciālists, uzsver, ka šie ieguldījumi nav tikai būvniecības projekti – tie atspoguļo reģionālo, ekonomisko un drošības politiku. Slikts ceļu stāvoklis tieši ietekmē loģistikas izmaksas, palielinot degvielas un laika patēriņu, kā arī transportlīdzekļu uzturēšanas izdevumus, kas galu galā atspoguļojas pakalpojumu cenās.
Igaunijas stiprā puse ir reģionālā daudzveidība – augstas kvalitātes un ātri savienojumi ļauj cilvēkiem dzīvot tālāk no darbavietām un uzņēmumiem darboties ārpus Tallinas. Kirss norāda, ka Latvijā 45,6% iedzīvotāju dzīvo Rīgas reģionā, kamēr Igaunijā izveidojusies divu centru loģika ar Tartu kā otro spēcīgo pilsētu.
Kopš 1. jūnija Igaunijā atļautas 25,25 metrus garas un līdz 60 tonnām smagas Eiropas modulārās sistēmas (EMS) kravas automašīnu kombinācijas. Tas palielina kravu pārvadājumu efektivitāti, bet rada papildu slodzi un drošības problēmas, īpaši apdzīšanas apstākļos. Transporta pārvalde plāno, ka EMS kravas automašīnas pārvietosies galvenokārt pa maršrutiem Tallina–Narva, Tallinas apvedceļu un koridoriem Tallina–Pērnava un Tallina–Tartu.
Attiecībā uz enerģētikas infrastruktūru Kirss atzīmē, ka Igaunijā pastāv “vistas un olas” problēma – nav skaidrs, vai vispirms jāgaida liels investors un tad jābūvē tīkls, vai jārada priekšnosacījumi pirms tam. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka līdz 2030. gadam datu centru elektroenerģijas patēriņš pasaulē dubultosies līdz aptuveni 945 TWh. Plānošanas horizonts enerģētikā ir garāks nekā tehnoloģiju nozares investīciju cikls, tāpēc valstij jāplāno infrastruktūra proaktīvi, nevis jāgaida, kad radīsies pieprasījums.
Kirss uzsver, ka augstas kvalitātes ceļi, dzelzceļš un elektrotīkls ir savstarpēji saistīti – visi ir būtiski Igaunijas nākotnes ekonomikai. Galvenais valdības uzdevums neatkarīgi no politiskā cikla ir nodrošināt, ka dzīve nekoncentrējas tikai galvaspilsētā, bet preces, cilvēki, enerģija un informācija ātri un droši pārvietojas pa visu valsti.
