Restorānu nozares pārstāvji: latvieši vairāk tērē ārzemēs nekā savā valstī
Latvijas restorānu nozares pārstāvji raidījumā skaidroja, kāpēc Latvija „Michelin” ceļvedī atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Viņi norādīja uz iedzīvotāju tēriņu paradumiem un Lietuvā piemēroto samazināto PVN likmi ēdināšanai.
Šonedēļ izziņots ceturtais Latvijas „Michelin” restorānu ceļvedis — tajā iekļauti 35 restorāni. „Michelin” ir starptautisks gastronomijas ceļvedis, kas novērtē restorānus un piešķir tiem zvaigznes. Latvija ar uzņēmumu līgumu noslēdza 2022. gadā, vēlāk nekā Lietuva un Igaunija, tāpēc kaimiņvalstu pārstāvniecība ceļvedī pagaidām ir plašāka. Tēmu apsprieda raidījumā „Spried ar Delfi”.
Kaimiņvalstis priekšā
Lietuvas ceļvedī ir 44 restorāni, Igaunijas — 43. Arī zvaigžņu ziņā kaimiņi ir priekšā: Lietuvā pieci restorāni ar vienu zvaigzni, savukārt Igaunijā viens restorāns ar vienu un viens ar divām zvaigznēm. To raidījumā stāstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktore Vita Balode-Andrūsa.
Viņa uzsvēra, ka Latvijai ir arī sava priekšrocība: deviņi ceļvedī iekļautie restorāni atrodas ārpus Rīgas, kamēr Lietuvā un Igaunijā restorāni lielākoties koncentrēti galvaspilsētās.
Tēriņu paradumi un nodokļi
Balode-Andrūsa atšķirību saistīja ar iedzīvotāju ieradumiem. „Vidusmēra latvietis daudz vairāk iztērēs Turcijā nekā Latvijā,” viņa sacīja, piebilstot, ka kaimiņvalstu iedzīvotāji biežāk ceļo un vairāk tērē savā valstī.
Latvijas Restorānu biedrības valdes loceklis, Saeimas deputāts Jānis Jenzis (AS) kā Lietuvas priekšrocību minēja samazināto PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem. Viņaprāt, tā palīdzējusi nozarei „uzkrāt muskuļus”.
Raidījumā uzstājās arī restorāna „SMØR Bistro” šefpavārs Kaspars Barsukovs. Viņš stāstīja, kā iekļūšana „Michelin” ceļvedī mainījusi restorāna ikdienu un klientu loku.
