Režisors Pavels Pavlikovskis: aukstā kara pasaule bija skaidrāka nekā mūsdienu realitāte
Poļu režisors Pavels Pavlikovskis, kura filma «Dzimtene» par rakstnieku Tomasu Mannu sākusi izrādes kinoteātros visā pasaulē, intervijā stāsta par filmas tapšanu un līdzībām starp pēckara un mūsdienu Eiropu.
Poļu kinorežisors Pavels Pavlikovskis (Paweł Pawlikowski) šonedēļ ar filmu «Dzimtene» (angļu val. «Fatherland») sāk izrādes kinoteātros visā pasaulē. Filma, kas Kannu kinofestivālā ieguva labākā režisora balvu un ir izvirzīta Polijas pieteikumam Oskara balvai, stāsta par vācu rakstnieka Tomasa Manna ceļojumu pa pēckara Vāciju. Kritiķi tajā saskata paralēles starp 1940. gadu un mūsdienu Eiropu, tāpēc ar režisoru par to sarunājies žurnālists Antons Dolins no izdevuma «Meduza».
No «Idas» līdz «Dzimtenei»
Pavlikovskis noliedz, ka apzināti plānojis triloģiju par pēckara Eiropu pēc filmām «Ida» (2013) un «Aukstais karš» (2018). «Ida» radusies noguruma no «normālu filmu» veidošanas brīdī: melnbalts attēls, statiski kadri un neliels budžets režisoram šķitušas darbam labvēlīgas robežas. Tad viņš sāka sadarboties ar operatoru Lukašu Žalu, un šo pieeju viņi turpina līdz šim.
Pirmo reizi režisora darbā filma balstīta uz reāliem cilvēkiem un notikumiem. Pavlikovskis izvēlējās vienu epizodi — Manna braucienu uz Vāciju 1949. gadā — un sablīvēja to piecās dienās, izmantojot rakstnieka dienasgrāmatas, vēstules un šofera atmiņas. Viņš uzsver, ka filma nav ne rekonstrukcija, ne biogrāfiska drāma, un faktus izmanto tikai kā scenārija karkasu. Kā piemēru viņš min Manna dēla Klausa pašnāvību: tēvs tobrīd bija Stokholmā un uz bērēm nebrauca, un režisors esot centies atainot šīs situācijas emocionālo patiesību.
Aukstais karš un mūsdienas
Pavlikovskis atzīst, ka mūsdienu pasaule viņam šķiet pārāk sarežģīta un atgādina zinātnisko fantastiku. Viņš uzaudzis aukstā kara laikā Padomju Savienības kontrolētajā Polijā, kad Rietumi simbolizēja brīvību, bet PSRS — pakļautību. Uz filmas tapšanu apzināti neesot ietekmējusi Putina Krievija, lai gan krievi, īpaši emigranti, filmā atrod sev tuvu.
Filmēšana notika Polijā, jo tur bija vieglāk atrast vai uzbūvēt vajadzīgās drupas. Īpaši ilgi ilga statistu atlase, jo režisors nevēlējās kadrā neviena, kas izskatās kā mūsdienu cilvēks.
