Rietumu izlūkdienesti brīdina par Krievijas hibrīdkara pastiprināšanos pret NATO un ES
Rietumvalstu izlūkdienesti un mediji ziņo, ka Krievija pastiprina hibrīdkara darbības un militāro sagatavošanos pie NATO un ES robežām. Tūlītēja iebrukuma pazīmju gan nav, taču tiek brīdināts par provokāciju un ierobežota uzbrukuma risku.
Rietumvalstu izlūkdienesti uzskata, ka pašlaik nav redzamu tūlītēja Krievijas konvencionāla iebrukuma NATO valstīs pazīmju, un nav arī masveida karaspēka koncentrācijas, kāda bija pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Tomēr NATO (Ziemeļatlantijas līguma organizācijas) militārpersonu un specdienestu vadītāju brīdinājumi liecina par augošu diversiju, sabotāžas un provokāciju risku, ko saista ar Krievijas centieniem eskalēt situāciju un mazināt Rietumu atbalstu Ukrainai.
Uzdevums sašķelt NATO un ES
Laikraksts “The New York Times” 14. augustā, atsaucoties uz divu valstu augsta ranga amatpersonām, ziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2025. gada decembrī sasaucis slepenu sanāksmi. Tajā specdienestiem un militārpersonām izvirzīts mērķis līdz 2026. gada beigām “sašķelt NATO un ES no iekšienes”. Pēc “The Wall Street Journal” 6. augusta publikācijas, ASV izlūkdienesti secinājuši, ka Putins varētu mēģināt pārbaudīt alianses apņēmību, no 2026. gada rudens veicot ierobežotu uzbrukumu kādai dalībvalstij. Iespējamo draudu loks ir plašs: no kiberuzbrukumiem un neidentificētu bruņotu grupu darbībām līdz ierobežotam iebrukumam austrumu flanga valstī.
Pastiprināta robežkontrole
Krievija ieviesusi ierobežojumus pie robežas ar ES. No 16. līdz 26. septembrim Ļeņingradas apgabala Kingisepas un Slancu rajonos pie Igaunijas robežas darbojās “īpašais režīms” ar komandantstundām un kustības ierobežojumiem. Kopš 1. jūlija vairākos dzelzceļa robežpunktos ar Igauniju, Latviju un Somiju bez brīdinājuma apturēta cilvēku, transportlīdzekļu un kravu kustība. Karēlijā izveidoti jauni kontrolpunkti, kuros pārbauda dokumentus un elektronisko ierīču saturu. Krievijas amatpersonas to skaidro ar nelegālās migrācijas novēršanu un Peipusa ezera aizsardzību.
Militārā infrastruktūra un mobilizācija
Satelītattēli liecina par jaunas militārās infrastruktūras celtniecību pierobežā. Somijas raidorganizācija “Yle” ziņo, ka Karēlijā plānots izvietot vismaz 15 000 karavīru 44. armijas korpusa ietvaros. Telegram kanāls “Воля/Volya” brīdina par provokāciju iespējamību pie Igaunijas robežas. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis brīdinājis par iespējamu “viltus karoga” operāciju, lai attaisnotu jaunu mobilizāciju. Ukrainas izlūkdienesti ziņo par Krievijas Ģenerālštāba plānu iesaukt 300 000 rezervistu gadā, bet militārie eksperti sagaida slēptu mobilizāciju līdz gada beigām. Kremlis to noliedz.
