Rīgā aizvien vairāk domā, kā sabalansēt pagalmus starp automašīnām un iedzīvotājiem
Latvijas pilsētās, īpaši padomju laika mikrorajonos, pieaugošais automašīnu skaits izspiež no pagalmiem zaļās zonas un atpūtas vietas. Nekustamā īpašuma nozares pārstāvji jaunos projektos meklē risinājumus, kā šo telpu sadalīt starp transportu un cilvēku ikdienu.
Daudzdzīvokļu māju pagalmi, īpaši padomju laikā celtajos mikrorajonos, sākotnēji tika projektēti laikam, kad automašīnu uz vienu mājsaimniecību bija daudz mazāk nekā tagad. Pagalma platība kopš tā laika nav mainījusies, taču automašīnu skaits ir audzis, tāpēc jaunas stāvvietas bieži tiek meklētas zaļajās zonās, bērnu spēļu laukumu tuvumā vai gar piebraucamajiem ceļiem.
Vieta automašīnai vai cilvēkam
Ja lielāko daļu brīvās pagalma teritorijas aizņem transportlīdzekļi, mazinās iespējas ierīkot apstādījumus, soliņus, velosipēdu novietnes vai drošu telpu pārvietoties. Kad oficiālo stāvvietu trūkst, automašīnas bieži tiek novietotas neparedzētās vietās, vēl vairāk sašaurinot pagalmā pieejamo brīvo telpu. Tas rada situāciju, kur vienā un tajā pašā telpā jāsatiekas gan gājējiem, velosipēdistiem, senioriem un bērniem, gan autovadītājiem, kā arī jānodrošina piekļuve kurjeriem un operatīvajam transportam.
Drošību pagalmā lielā mērā nosaka teritorijas plānojums – ja katram dzīvoklim ir paredzēta konkrēta stāvvieta, mazinās nepieciešamība meklēt brīvu vietu, savukārt atsevišķi gājēju celiņi ļauj nokļūt līdz rotaļu vai atpūtas zonām, nešķērsojot autotransporta kustības ceļus.
Mainīgās vajadzības
Mūsdienās pagalms arvien biežāk tiek uztverts kā mājokļa turpinājums – vieta, ko iedzīvotāji izmanto ikdienā, dodoties uz darbu, izvedot pastaigā suni vai pavadot laiku ar bērniem. Ja pagalma lietošanu apgrūtina automašīnas, tas savu funkciju pilda tikai daļēji.
Mainījies arī pats pagalma lietotāju loks – līdzās ģimenēm ar bērniem tur laiku pavada arī jaunieši, seniori un aktīva dzīvesveida piekritēji. Tāpēc jaunajos dzīvojamo māju projektos līdzās klasiskajiem rotaļu laukumiem parādās āra trenažieri, spēļu galdi, piknika vietas un urbānie dārzi.
Viens no piemēriem ir Rīgas projekts “Arena Garden Towers”, kura iekšpagalms pilnībā atvēlēts iedzīvotājiem bez automašīnu kustības, ar apzaļumotām atpūtas vietām un lapenēm. Nozares pārstāvji uzsver – labs pagalms nav tāds, kurā automašīnu vispār nav, bet gan tāds, kur transportam ir sava skaidri norobežota vieta, kas neierobežo cilvēku ikdienas iespējas izmantot kopīgo telpu.
