Rīgas 2050. gada stratēģija: eksperti skicē scenārijus no sarūkošas pilsētas līdz augošai metropolei

Rīgas pašvaldība 29. oktobrī rīkotajā konferencē “Rīga 2050” oficiāli sāka jaunās pilsētas attīstības stratēģijas izstrādi. Eksperti piedāvāja vairākus iespējamos nākotnes scenārijus galvaspilsētai, un viens no galvenajiem jautājumiem bija, vai izdosies apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos. Stratēģija veidos pamatu visiem pārējiem pašvaldības darbiem, bet to paredzēts pieņemt 2028. gadā.

Iedzīvotāju skaits: no sarukuma līdz izaugsmei

Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls prezentēja četrus attīstības virzienus: divi paredz sarūkošu pilsētu, divi – metropoli, kas kļūst vai nu par inovāciju centru, vai par mierīgāku un radošu pilsētu.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) prognozes nelabvēlīgākajā scenārijā rāda aptuveni 495 tūkstošus iedzīvotāju 2035. gadā, tas ir par 17,5% mazāk nekā 2025. gadā. Pamata scenārijā to būtu apmēram 541 tūkstotis, bet optimistiskajā – ap 592 tūkstošiem jeb par 1,4% mazāk. Vidējais vecums nākamajā desmitgadē varētu pieaugt no 44 līdz 47 gadiem, bet bērnu īpatsvars samazināties no 14% līdz 10,6%.

Pētnieks Andris Nātriņš, atsaucoties uz Banku augstskolas un SEB pētījumu, minēja scenāriju ar aptuveni 640 tūkstošiem iedzīvotāju līdz 2040. gadam un kā mērķi 2050. gadam ieteica vismaz 650 tūkstošus. Iepriekšējās stratēģijas mērķis – 700 tūkstoši līdz 2030. gadam – vairs nav reālistisks.

Mājokļi, satiksme un ekonomika

Ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka Rīgas mājokļu cenas ir zemākās starp Baltijas valstu galvaspilsētām, taču ar to vien nepietiks, lai cilvēkus noturētu. Nātriņš rosināja atjaunot veselus kvartālus, nevis tikai atsevišķas ēkas.

Ziemeļu transporta koridors, aptuveni 30 kilometru garā maģistrāle, kas savienotu Rīgas apvedceļu pie Babītes ar Siguldas šoseju, maksātu vairāk nekā miljardu eiro, un finansējuma tam nav. Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello uzskata, ka metro nav nepieciešams, un pastāstīja par plānotajiem jaunajiem sabiedriskā transporta maršrutiem ar mazāku pārsēšanos vajadzību.

Rīgā koncentrēta apmēram puse Latvijas ekonomikas, taču Tallina un Viļņa vairākās augstas pievienotās vērtības nozarēs to apsteidz.

Iedzīvotāju iesaiste

Pašvaldība plāno iedzīvotāju aptaujas un tematiskās darba grupas. Nākamā gada vidū paredzēta konference par stratēģijas galvenajiem virzieniem, bet pēc pirmās dokumenta redakcijas sagatavošanas ikvienam būs vismaz 30 dienas ierosinājumu iesniegšanai.