SAB: tiešu militāru draudu Latvijai pašlaik nav, taču ilgtermiņa riski nemazinās

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) savā jaunākajā vērtējumā secinājis, ka Krievija pašlaik Latvijai tiešu militāru apdraudējumu nerada, taču vairākas pazīmes liecina par iespējamiem plāniem nākotnē. Iestāde uzsver, ka Vladimira Putina režīmā saglabājas izkropļota drošības situācijas uztvere, ko pastiprina Kremļa elites arvien lielākā noslēgtība un kritiskas informācijas trūkums lēmumu pieņemšanā. Vienlaikus Krievijas retorika pret Rietumiem, tostarp Latviju, kļūstot arvien agresīvāka.

Īpaši satraucoši SAB ieskatā ir tas, ka Krievijas skatījums uz Latviju sāk atgādināt attieksmi, kāda pastāvēja pret Ukrainu pirms pilna mēroga kara sākuma. Dienests brīdina, ka šāda tendence ilgākā termiņā var novest pie agresīvākas Krievijas rīcības un paaugstinātiem drošības riskiem visai Eiropai. Par piemēriem saasinātai propagandai minēti nepamatotie apgalvojumi šā gada maijā par Latvijas iesaisti Ukrainas dronu triecienos Krievijai, kā arī maldinošas ziņas par valsts valodas prasmju pārbaudēm. SAB pieļauj, ka aktivizēto informatīvo kampaņu mērķis varētu būt saistīts arī ar Krievijas iekšējām ekonomiskajām problēmām un vēlmi mazināt Rietumu atbalstu Ukrainai.

Militārā situācija pie robežas

Līdzīgu vērtējumu iepriekš pauda arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns, norādot, ka pie Latvijas robežas nav novērota pastiprināta pretinieka karaspēka klātbūtne, kas varētu atkārtot 2021.–2022. gada scenāriju, kad Krievijas karaspēka koncentrācija pirms iebrukuma Ukrainā tika maskēta kā mācības. Tomēr bruņotie spēki gatavojas iespējamām hibrīdām provokācijām un neizslēdz atkārtotu bezpilota lidaparātu iekļūšanu Latvijas gaisa telpā saistībā ar kara norisi Ukrainā. Papildu resursi tiek novirzīti arī Valsts robežsardzei, lai apkarotu nelegālo migrāciju.

Situāciju vērtējuši arī ārvalstu izlūkdienesti — ziņots, ka ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes vadītājs vizītes laikā Maskavā brīdinājis Krievijas amatpersonas neeskalēt konfliktu ar NATO, jo īpaši attiecībā uz Baltijas valstīm. Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēris, ka apdraudējuma novērtējums nav mainījies un tieša iebrukuma risks pašlaik ir zems, lai gan sabotāžas un kiberuzbrukumu iespējamība saglabājas pastāvīgi.