Saeima nosaka īpašu darba kārtību energoapgādes darbiniekiem apdraudējuma gadījumos

Saeima galīgajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz skaidru kārtību energoapgādes uzņēmumu darbam paaugstināta riska apstākļos. Izmaiņas sagatavojusi Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pēc tam, kad pēdējos gados Latvijas gaisa telpā un pie valsts robežas arvien biežāk tiek novēroti bezpilota lidaparāti, kas var apdraudēt energoinfrastruktūras darbību.

Kāpēc nepieciešami grozījumi

Pašreizējais regulējums nepietiekami skaidri noteica, kā organizējams energoapgādes uzņēmumu darbs gaisa telpas apdraudējuma, terorisma draudu, terorakta, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa gadījumā. Šovasar saistībā ar situāciju pie Latvijas austrumu robežas iedzīvotāji vairākkārt saņēmuši šūnu apraides brīdinājumus. Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs norādīja, ka valstij ir pienākums aizsargāt darbiniekus, kuri riska apstākļos dodas novērst bojājumus un atjaunot elektrības, gāzes vai siltuma piegādi.

Uz ko attiecas jaunā kārtība

Grozījumi skar sistēmas operatorus elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas jomā, siltumenerģijas ražotājus, kā arī lielākos elektroenerģijas ražotājus. Šiem uzņēmumiem būs jānosaka darbinieki, kuru pienākumi tieši saistīti ar sistēmas vai ražošanas objekta darbības nodrošināšanu un bojājumu novēršanu. Saņemot agrīnās brīdināšanas paziņojumu par gaisa telpas apdraudējumu, informāciju par terorisma draudiem, terorakta ziņu vai izsludinot ārkārtējo situāciju, uzņēmumiem jānodrošina šo darbinieku gatavība rīkoties, kā arī jāpiegādā piemēroti individuālie aizsardzības līdzekļi.

Virsstundas un darba laiks

Jaunā kārtība ļaus nepieciešamos darbiniekus nodarbināt virsstundās virs Darba likumā noteiktā maksimuma, taču kopējais darba laiks ar virsstundām nedrīkstēs pārsniegt 60 stundas nedēļā. Paredzēta piemaksa par virsstundu un nakts darbu, kā arī pienākums nodrošināt atpūtu un ievērot darba aizsardzības prasības. Šie nosacījumi attieksies uz visiem sistēmas operatoriem arī dabas katastrofu seku novēršanai, līdzīgi kā pēc augusta vētras, kad operatoru darbs bija ievērojami intensīvāks nekā parasti pieļauj Darba likums.

Grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī.