Saeimas vēlēšanās politiķi arvien vairāk izmanto influenceru komunikācijas paņēmienus
Pirms 3. oktobra Saeimas vēlēšanām politiķi savā komunikācijā arvien vairāk atgādina digitālā satura autorus, savukārt komerciālajai reklāmai un politiskajai aģitācijai sociālajos tīklos tiek piemēroti atšķirīgi caurspīdīguma standarti. Situāciju papildus ietekmē tas, ka Meta, Google un TikTok kopš 2025. gada ir stingri ierobežojuši vai aizlieguši apmaksātu politisko reklāmu ES.
Tuvojoties 3. oktobra Saeimas vēlēšanām, komunikācijas nozares pārstāvji vērš uzmanību uz to, ka politiķu saziņas stils sociālajos tīklos arvien vairāk pārklājas ar digitālā satura autoru jeb influenceru praksi. Partijas un kandidāti veido personīgo zīmolu, publicē tiešraides, īsos video un ikdienas mirkļus, cenšoties iegūt sekotāju uzticību un ietekmēt vēlētāju izvēli.
Atšķirīgi caurspīdīguma standarti
Ja digitālā satura autoram, kas sadarbojas ar zīmolu, komerciālajam saturam jāatbilst konkrētām prasībām — tam skaidri jābūt atpazīstamam kā reklāmai, un apgalvojumiem jābūt pamatojamiem, ko uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) — tad politiķa paša veidotajam organiskajam saturam tik stingras prasības nepastāv. Latvijā politisko komunikāciju regulē Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzrauga kampaņu finansējumu un apmaksātu aģitāciju. Tomēr KNAB norāda, ka politiķis drīkst publicēt aģitācijas saturu sociālajos tīklos arī vēlēšanu dienā un dienu iepriekš, ja par tā popularizēšanu nav maksāts.
Platformu ierobežojumi maina spēli
Šīs vēlēšanas ir īpašas arī tāpēc, ka kopš 2025. gada oktobra Meta Eiropas Savienībā vairs neatļauj politiskās, vēlēšanu un sociālo jautājumu reklāmas, savukārt Google ir būtiski ierobežojis politiskās reklāmas izvietošanu ES. TikTok apmaksātu politisko reklāmu, tostarp sadarbību ar satura veidotājiem politiska satura popularizēšanai, neatļauj vispār. Tas nozīmē, ka politiķiem auditorija jāiegūst ar kvalitatīvu saturu, nevis apmaksātu reklāmas izplatību.
PTAC kā digitālo pakalpojumu koordinators jau ir iesaistīts jautājumos par vēlēšanu integritāti un platformu atbildību, kaut arī tā funkcijās neietilpst politiķu solījumu patiesuma pārbaude. Nozares pārstāvji uzsver, ka ar pieaugošu ietekmi sociālajos tīklos politiķiem varētu būt lielāka atbildība par sava satura kvalitāti un uzticamību.
