Saules aptumšošana varētu mazināt El Niño radītos riskus
Jauns pētījums liecina, ka, izmantojot jūras mākoņu apgaismošanas tehnoloģiju, iespējams samazināt El Niño stiprumu un tā globālās sekas, tomēr eksperti brīdina par politiskajiem un tehniskajiem riskiem.
Šogad novērotais El Niño kļūst par vienu no spēcīgākajiem vēsturē, izraisot haotiskus laikapstākļus visā pasaulē. Kalifornijas Universitātes Sandjego un Skripsa Okeanogrāfijas institūta klimata pētniece Ketrina Rike kopā ar kolēģiem publicējusi pētījumu žurnālā Science Advances, kurā ierosināts izmantot Saules aptumšošanu, lai mazinātu El Niño ietekmi.
El Niño veidojas dabiski tropiskajā Klusajā okeānā ik pēc dažiem gadiem, kad novājinās tirdzniecības vēji, virzot siltumu no okeāna uz Dienvidamerikas krastu. Tas palielina globālās temperatūras paaugstināšanās risku, kā arī sausumu, plūdus un vairāk ciklonu Klusajā okeānā. Kad tas notiek uz fosilā kurināmā izraisītās sasilšanas fona, spēcīgs El Niño var radīt simtiem miljardu dolāru lielus zaudējumus.
Pētījumā aplūkota jūras mākoņu apgaismošanas (MCB) metode, kas ietver jūras ūdens izsmidzināšanu mākoņos, lai palielinātu to atstarotspēju. Lai gan metode pārbaudīta tikai nelielos eksperimentos, pētnieki izmantoja dabas parādību – 2019.–2020. gada Austrālijas meža ugunsgrēkus –, kas radīja gandrīz vienu miljonu tonnu dūmu. Šie dūmi, kā noskaidrots iepriekšējos pētījumos, palīdzēja izraisīt trīskāršu La Niña – El Niño pretējo fāzi.
Veidojot modeli, kas balstīts uz MCB efektu no ugunsgrēkiem, un testējot to pret diviem vēsturiskiem El Niño notikumiem, pētnieki atklāja, ka Saules starojuma samazināšana līdz Klusā okeāna virsmai būtu ievērojami mazinājusi šo El Niño stiprumu un globālo ietekmi.
Līdz šim ģeoinženierijas metodes galvenokārt tika uztvertas kā globālas atdzišanas instruments, taču jaunais pētījums norāda uz reģionālu pielietojumu. Tomēr eksperti, piemēram, Teksasas A&M universitātes atmosfēras zinātnes profesors Endrū Deslers, brīdina, ka šāda iejaukšanās varētu būt „politisks murgs” un radīt neparedzētas sekas, tostarp konfliktus. Rike atzīst, ka pirms reāliem izmēģinājumiem nepieciešami vēl daudzi modeļu pētījumi, taču šī pētījuma rezultāti var būt būtiski, ja cilvēce nespēs samazināt fosilā kurināmā piesārņojumu.
