Saules parki var kļūt par patvērumu bitēm — piecu gadu pētījums Minesotā

Saules enerģijas attīstība pasaulē prasa arvien lielākas zemes platības, un kritiķi jau sen brīdinājuši, ka liela mēroga paneļu parki var iznīcināt dabisko vidi. Jauni ilgtermiņa novērojumi ASV liecina, ka situācija var būt citāda, ja parki tiek veidoti atbilstoši.

Pētnieki piecus gadus sekoja līdzi dzīvībai divos saules enerģijas objektos Minesotas štatā. Šie parki jau projektēšanas stadijā atšķīrās no tipiskiem risinājumiem: paneļi tika pacelti augstāk, un zem tiem netika klāts nedz grants, nedz regulāri pļauts zāliens. Tā vietā būvnieki iesēja vietējo savvaļas zālaugu un puķu sēklas, cerot atjaunot dabisko veģetāciju, kas notur augsni un mitrumu.

Katru sezonu zinātnieki uzskaitīja dzīvās radības, un rādītāji nepārtraukti pieauga. Pētījuma beigās kukaiņu daudzums abos saules parkos bija trīskāršojies. Īpaši nozīmīgs bija bišu skaita pieaugums — šie apputeksnētāji visā pasaulē cieš no pļavu un savvaļas biotopu izzušanas, taču saules paneļu zonās tie nevis izdzīvoja, bet uzplauka. Tā saules enerģijas infrastruktūra, kas nereti tiek uztverta kā dabas zaudējums, šajā gadījumā kļuva par patvērumu kukaiņiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka rūpīga saules parku plānošana un vietējās veģetācijas atjaunošana var mazināt enerģētikas attīstības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Vienlaikus secināts, ka līdzšinējie pieņēmumi par saules paneļu lauku ietekmi uz dabu nav viennozīmīgi, un praksē iespējami risinājumi, kas dod labumu gan klimata mērķiem, gan apkārtējai videi.