Senlatviešu seksualitāte tautasdziesmās: no aizliegtiem krājumiem līdz drosmīgiem tēliem
Aizliegtais 11. sējums “Latvju tautas dainās” un mūsdienīgs krājums atklāj senču atklātos uzskatus par seksu, izmantojot simboliskus tēlus.
Jauns pētījums par senlatviešu tautasdziesmām atklāj, ka mūsu senči bijuši daudz atklātāki attiecībā uz seksualitāti, nekā varētu šķist. 1932. gadā izdotais 11. sējums “Latvju tautas dainās” jau sākumlapā tika atzīmēts ar aizliegumu to pārdot atklātā tirgū, kas liecina par tā satura drosmīgumu.
Krājumā “Puisīts tek uz meitiņu” ar priekšvārdu no dzejnieka Knuta Skujenieka apkopotas nerātņas dainas, kurās izmantoti spilgti dabas un ikdienas tēli. Vīrieša dzimumloceklis dainās parādās kā kumeliņš, gailītis, sesks, Jāņu zāle, zutis, izkaptiņa vai stabulīte, bet sievietes intīmā vieta – kā ezers, vāverīte, celiņš vai rožu dobīte. Šie tēlainie apzīmējumi liecina par bagātu erotisko simboliku.
Skujenieks priekšvārdā atzīmē, ka senči izdzīvoja un radīja mūs, turklāt ar pašironiju un dziesmām: “Guli virsū, tautu dēls, Es gulēju apakšā, Es ar Dievu runājos, Tu ellē raudzījies.”
Senlatvieši seksu uzskatīja par labu lietu un praktizēja to dažādās vietās – klētīs, mežmalās, Jāņos, rijās, zem ratiem. Tautasdziesmas liecina par orālo seksu, pašapmierināšanos un pat izsargāšanos no nevēlamas grūtniecības, kas atspēko priekšstatu par ziemeļnieku atturību.
