Silīcija ieleja nesaprot, kāpēc sabiedrība neuzticas mākslīgajam intelektam

Mākslīgā intelekta nozare aizvien vairāk pūlas izprast pieaugošo sabiedrības neapmierinātību ar šo tehnoloģiju, taču pagaidām bez lielas veiksmes. Pēc Pew Research Center nesen publicētas aptaujas datiem vairāk nekā puse amerikāņu, kas jaunāki par 30 gadiem, pauž lielākas bažas nekā entuziasmu par MI — šis rādītājs piecu gadu laikā audzis par 24 procentiem. Savukārt visās vecuma grupās vairāk nekā 70 procenti aptaujāto uzskata, ka MI novedīs pie darbvietu skaita samazināšanās.

Citas aptaujas liecina, ka sabiedrības bažas sniedzas krietni tālāk par darbvietām un datu centru izbūvi — cilvēki baidās, ka MI kaitēs jauniešu spējai veidot jēgpilnas attiecības un skolēnu kritiskās domāšanas prasmēm, kā arī uzskata, ka tehnoloģiju uzņēmumiem būtu jākompensē autoriem, kuru darbi izmantoti modeļu apmācībai.

Populārajā kultūrā MI nepatika tiek arī izmantota mārketingā — dzērienu zīmoli Liquid Death un Garage Beer sadarbībā ar bijušo futbolistu Džeisonu Kelsu izveidoja reklāmu, kurā cilvēki tiek aicināti sūtīt savu urīnu MI datu centriem.

Nozares vadītāji problēmu skaidro atšķirīgi. Meta vadītājs Marks Cukerbergs nesen publicēja garu eseju, kurā ieskicēja optimistisku nākotnes vīziju ar personalizētu MI asistentu ikvienam, un netieši kritizēja Anthropic vadītāju Dario Amodei par pārlieku drūmu vēstījumu par MI. Amodei atbildē noraidīja pieņēmumu, ka viņa vēstījums ir izraisījis neuzticēšanos, norādot, ka tā ir dziļāka, gadu desmitiem senāka uzticības krīze attiecībā pret uzņēmumiem un valdībām kopumā, taču atzina, ka MI uzņēmumi vēl nav izpildījuši dotos solījumus, piemēram, par vēža izārstēšanu.

Saskaņā ar Searchlight Institute aptauju, atšķirīgi vēstījumi par MI maz ietekmē cilvēku uzskatus par tehnoloģijas ietekmi uz sabiedrību, kas liecina, ka problēma ir dziļāka par komunikāciju vai zīmolvedību.