SKDS: gaidāmajās Saeimas vēlēšanās varētu nebalsot katrs trešais vēlētājs

Pētījumu centra SKDS sociologu vērtējums liecina, ka gaidāmajās Saeimas vēlēšanās savu balsi varētu nenodot aptuveni katrs trešais Latvijas balsstiesīgais iedzīvotājs. Šāds vēlētāju aktivitātes līmenis, pēc sociologu domām, būtiski neatšķirtos no iepriekšējām vēlēšanām, kurās līdzīga daļa iedzīvotāju arī izvēlējās nepiedalīties balsošanā.

Kāpēc cilvēki neiet balsot

SKDS pētnieki norāda, ka biežākie skaidrojumi, kurus varētu sagaidīt — piemēram, beidzies pases derīguma termiņš vai vienkārši nav laika doties uz iecirkni — patiesībā nav galvenie iemesli, kāpēc daļa sabiedrības izvēlas nebalsot. Pētījumi liecina, ka aiz zemās vēlētāju aktivitātes slēpjas dziļāka problēma — vilšanās politikā un politiskajos procesos kopumā. Tas nozīmē, ka daļa vēlētāju apzināti izvēlas nepiedalīties vēlēšanās, nevis vienkārši saskaras ar praktiskiem šķēršļiem.

Politologu vērtējums

Politologi, kuru viedoklis tiek minēts saistībā ar šo tēmu, uzsver, ka balsošanas neievērošana nav uzskatāma par risinājumu neapmierinātībai ar politisko sistēmu. Lēmums nebalsot neizmaina politisko situāciju un nedod iespēju ietekmēt to, kā valsti pārvaldīs nākamajos gados. Tā vietā, ja liela daļa vēlētāju izvēlas palikt mājās, tas var pastiprināt esošās tendences politikā, jo lēmumus pieņems tie, kas tomēr izmantoja savas balsstiesības.

Konteksts

Jautājums par vēlētāju aktivitāti kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Ja piepildīsies SKDS sociologu prognoze, ka nebalsos aptuveni trešā daļa balsstiesīgo, tas nozīmētu, ka jaunās Saeimas sastāvu noteiks nedaudz vairāk kā divas trešdaļas no visiem tiesīgajiem vēlētājiem. Sociologi un politologi uzsver, ka izpratne par vilšanās cēloņiem varētu būt nozīmīga, lai nākotnē mēģinātu mazināt vēlētāju pasivitāti, taču pagaidām situācija būtiski neatšķiras no iepriekšējām vēlēšanu reizēm.