Slaidiņš: iespējamai Krievijas 300 000 karavīru mobilizācijai varētu būt trīs dažādi mērķi
Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš analizē Ukrainas izlūkdienestu minēto Krievijas plānu mobilizēt līdz 300 000 cilvēku un izklāsta, kur šie spēki varētu tikt novirzīti. Visticamākais scenārijs saistīts ar jau ieņemto teritoriju noturēšanu Doneckas apgabalā.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas izlūkošanas struktūras augustā paziņojušas, ka Krievija gatavojot papildu mobilizācijas viļņus 2026. un 2027. gadā, katru reizi iesaucot līdz 300 000 cilvēku. Šo informāciju neatkarīgi apstiprināt nav iespējams. NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24 raidījumā aplūkojis ukraiņu militārā analītiķa Oleksandra Kovaļenko izklāstītos iespējamos šo papildspēku izmantošanas scenārijus.
Esošo pozīciju noturēšana
Par visticamāko Slaidiņš nosaucis variantu, kurā mobilizētie tiktu izmantoti jau okupēto teritoriju noturēšanai un galveno ofensīvas virzienu papildināšanai, īpaši Doneckas apgabalā — Slovjanskas–Kramatorskas aglomerācijā, kā arī Kostiantīnivkas, Družkivkas un Dobropiļļas apkārtnē. Tas atbrīvotu pieredzējušākās vienības aktīvākām kaujas operācijām, bet jaunie karavīri uzturētu aizsardzību un papildinātu zaudējumus cietušās vienības. Slaidiņš atgādina, ka iepriekšēja militārā apmācība automātiski nepadara cilvēku par gatavu mūsdienu kaujas apstākļiem, tāpēc svarīga būs apmācības kvalitāte.
Jauns spiediena punkts
Sarežģītāks scenārijs paredzētu jaunu aktīvu frontes posmu, piemēram, Čerņihivas apgabalā, lai gan Kovaļenko pats šāda uzbrukuma militāro jēgu vērtējis skeptiski. Pat ierobežota aktivitāte šajā virzienā liktu Ukrainai novirzīt papildu vienības un rezerves no citiem sektoriem. Spēki varētu tikt izmantoti arī Sumu un Harkivas pierobežā, kā arī tiktu atbrīvoti no Kurskas apgabala aizsardzības, ja situācija tur stabilizētos.
Konfrontācija ar NATO
Vismazāk ticamais scenārijs būtu gatavošanās tiešai militārai sadursmei ar NATO valsti. Slaidiņš norāda, ka Krievijai ir infrastruktūra Ļeņingradas militārajā apgabalā un Pleskavas reģionā, taču trieciengrupējuma, kas liecinātu par gatavošanos šādam uzbrukumam, pašlaik neesot. Baltijas reģionā aktuālākas paliek hibrīda rakstura provokācijas.
Slaidiņš uzsver, ka pati mobilizācija nenozīmētu tūlītēju izrāvienu — jaunie karavīri vispirms jāapmāca, jāapgādā un jāiekļauj vienībās. Galvenais jautājums ir, cik ātri viņi varētu nonākt kaujas vienībās un kurā frontes posmā Maskava mēģinātu mainīt spēku samēru.
