Sociālie dienesti no 2027. gada jūlija varēs paši pieprasīt klientu kontu izrakstus
No 2027. gada 1. jūlija Latvijas pašvaldību sociālie dienesti bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem varēs paši pieprasīt klientu kontu izrakstus, lemjot par sociālo palīdzību. Tādējādi iedzīvotājiem šie izraksti vairs nebūs jāiesniedz pašiem.
Latvijā pašvaldību sociālie dienesti no 2027. gada 1. jūlija varēs tieši no bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pieprasīt personu kontu izrakstus, ja sociālās palīdzības vai sociālo pakalpojumu piešķiršanai jāizvērtē ienākumi. To paredz grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas stājas spēkā 11. novembrī. Līdz šim kontu izraksti bija jāiesniedz pašam iedzīvotājam, kurš vēršas sociālajā dienestā.
Ko paredz grozījumi
Sociālais dienests varēs pieprasīt fiziskās personas konta izrakstu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto funkciju veikšanai, ievērojot Kontu reģistra likumā paredzēto kārtību. Izraksts ietvers datus par naudas līdzekļu kustību pēdējos trijos līdz divpadsmit pilnos kalendāra mēnešos, kā arī konta atlikumu perioda sākumā un beigās, norādīts grozījumu anotācijā. Šim nolūkam Kredītiestāžu likuma 63. pants papildināts ar jaunu 27. punktu.
Kāpēc izraksti ir nepieciešami
Sociālo palīdzību piešķir, izvērtējot mājsaimniecības ienākumus un īpašumu. Sociālais dienests piešķir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, kā arī pabalstus, tostarp garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu un mājokļa pabalstu. Šim nolūkam tiek sagatavota iztikas līdzekļu deklarācija, kurā norāda ienākumus par pēdējiem trim mēnešiem un neregulāros ienākumus par iepriekšējiem divpadsmit mēnešiem. Starp obligāti iesniedzamajiem dokumentiem ir arī banku vai pasta norēķinu sistēmas kontu izraksti. Ienākumu izvērtēšana nepieciešama arī dažiem sociālajiem pakalpojumiem, piemēram, ilgstošai sociālajai aprūpei, kur vērtē personas un tās apgādnieku maksātspēju.
Ministrijas pamatojums
Labklājības ministrija norāda, ka ne visiem klientiem ir internetbanka vai prasmes strādāt ar datoru, tāpēc viņi bieži devušies uz banku klātienē. Par izziņām jāmaksā, un tas ir papildu slogs trūcīgo un maznodrošināto budžetam. Ministrija min arī risku, ka daļa klientu savus autentifikācijas līdzekļus nodod citiem, kas rada krāpšanas iespējamību.
Saskaņā ar ministrijas datiem 2023. gadā Latvijā bija reģistrētas 62 281 trūcīga un 35 563 maznodrošinātas personas.
