Sociālo mediju aizliegumi vieni paši neatrisina bērnu drošības problēmas, secina pētījums
Starptautiskā pētījumā "EU Kids Online 2026" norādīts, ka sociālo mediju vecuma ierobežojumi vien nav pietiekami bērnu aizsardzībai digitālajā vidē, jo svarīga ir arī digitālpratības veicināšana un vecāku iesaiste.
Jauns starptautisks pētījums "EU Kids Online 2026" atklāj, ka sociālo mediju aizliegumi paši par sevi neatrisina bērnu drošības problēmas digitālajā vidē. Pētījumā, kurā piedalījās arī Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieki, uzsvērts, ka bērnu aizsardzība prasa daudzpusīgu pieeju.
Lai gan stingrāki vecuma ierobežojumi var šķist loģisks solis, pētījuma dati rāda sarežģītāku ainu. Potenciālie ieguvumi no aizliegumiem nav viennozīmīgi, savukārt zaudējumi – piemēram, sociālo kontaktu samazināšanās, informācijas pieejamības ierobežošana un līdzdalības iespēju mazināšana – var būt ievērojami. Pētnieks Gints Klāsons norāda, ka, cenšoties pasargāt bērnus no daļas risku, pastāv risks atņemt viņiem nozīmīgas iespējas.
Pētījumā uzsvērta nepieciešamība līdzās tehniskajiem ierobežojumiem attīstīt digitālpratību, veicināt vecāku iesaisti, palielināt platformu atbildību un veidot bērniem drošāku digitālo vidi. Tāpat tiek akcentēta līdzsvara meklēšana starp bērnu aizsardzību un viņu tiesībām piedalīties digitālajā dzīvē.
Pētījuma rezultāti liecina, ka bērnu digitālā dzīve ir cieši saistīta ar viņu ikdienu. Visbiežākās tiešsaistes aktivitātes ir saziņa ar draugiem, video skatīšanās sociālajos medijos un mūzikas klausīšanās. Dati no sešām valstīm rāda, ka sociālo mediju profils ir 34% bērnu vecumā no 9 līdz 11 gadiem, 70% bērnu vecumā no 12 līdz 14 gadiem un 89% bērnu vecumā no 15 līdz 16 gadiem.
Viens no pieciem bērniem Eiropā vecumā no 9 līdz 16 gadiem ziņo par saskari ar problemātisku saturu, visbiežāk – sazvērestības teorijām. Bērni uztraucas arī par ģimenes veselību, karu, nākotnes nodarbinātību un seknēm skolā. Zemāka sociālekonomiskā statusa ģimeņu bērni biežāk meklē informāciju par mentālo veselību tiešsaistē un biežāk iesaistās riskantās aktivitātēs, piemēram, meklē jaunus kontaktus vai publiski dalās ar personīgu informāciju.
Pētījumā piedalījās 29 169 bērni vecumā no 9 līdz 16 gadiem 19 Eiropas valstīs. "EU Kids Online" pētnieku tīkls regulāri pēta bērnu un jauniešu interneta lietošanas paradumus.
