Somijas eksperts: Baltijas jūrā tuvākajā laikā liela mēroga konflikts maz ticams

Somijas Hibrīddraudu apkarošanas izcilības centra eksperts Juka Savolainens laikrakstam "Iltalehti" izklāstīja savu vērtējumu par drošības situāciju Baltijas jūras reģionā. Viņš uzskata, ka pasaule dzīvo paaugstinātu risku laikmetā, kad dažādas hibrīdkara metodes tiek testētas globālā mērogā. Vērtējums ir svarīgs, jo Baltijas jūras reģionā kopš 2023. gada beigām ir konstatēti vairāki zemūdens infrastruktūras bojājumi.

Nezināms objekts Somu līcī

Nesen Somu līcī tika atklāts nezināms objekts, kas uz laiku apturēja kuģošanu. Pēc Savolainena domām, tas jūrā, visticamāk, atradies jau gadu desmitiem. Viņš lēš, ka pirms desmit gadiem šāds traucējums, visticamāk, nebūtu radies, un situāciju būtu izdevies atrisināt ar ievērojami mazākiem resursiem.

Eksperts neredz pazīmju, ka pasažieru prāmji, kas kursē starp Somiju, Zviedriju un Igauniju, būtu pakļauti lielākam riskam. Stingri drošības pasākumi, līdzīgi kā lidostās, viņaprāt, nav vajadzīgi: tie būtu "šaušana sev kājā" un krasi paaugstinātu izmaksas.

Situācija labāka nekā 2021. gadā

Savolainens uzskata, ka 2026. gada rudenī drošības situācija Baltijas jūrā ir labāka nekā 2021. gadā, kad Krievija iesniedza ASV un Eiropas valstīm rakstiskas prasības atzīt tās drošības intereses. Ja Ukrainas ieņemšana 2022. gada februārī būtu izdevusies dažu dienu laikā, kā plānojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Krievija, viņaprāt, būtu sākusi izvirzīt prasības arī Baltijas jūras reģionā.

Situāciju uzlaboja Krievijas ierobežotie panākumi Ukrainā un NATO paplašināšanās ar Somiju un Zviedriju. Tas noticis, neraugoties uz sabotāžas aktiem: kopš 2023. gada beigām bojāti kabeļi un caurules, tostarp gāzes cauruļvads "Balticconnector", par ko aizdomās tiek turēts Ķīnas karoga konteinerkuģis "Newnew Polar Bear". Bojājumi konstatēti arī starp Zviedriju un Gotlandi, kā arī starp Igauniju un Somiju.

Iespējamie incidenti

Civilā kuģošana pašlaik praktiski nav apdraudēta, taču eksperts neizslēdz dīvainus un nopietnus incidentus, tostarp apzināti izraisītu neliela mēroga militāru konfliktu, lai parādītu NATO nespēju rīkoties. Vienlaikus viņš uzskata, ka liela mēroga uzbrukums Eiropā ir ļoti maz ticams, jo Krievija zaudētu šādā konfliktā un to apzinās.