Somijas valdība meklē veidus, kā samazināt degvielas cenas
Somijas valdība apsver nodokļu un kompensāciju risinājumus, lai mazinātu rekordaugsto degvielas cenu slogu, taču vienkārša risinājuma nav. Diskusijās iesaistīti gan valdošie, gan opozīcijas politiķi.
Somijas valdība meklē veidus, kā mazināt augsto degvielas cenu radīto slogu, tostarp izskatot iespējamos nodokļu pasākumus. Septembrī atsevišķos Somijas reģionos benzīna cena sasniedza 2,5 eiro par litru.
Premjerministrs Peteri Orpo nedēļas nogalē paziņoja, ka ar degvielas cenām saistītā "sāpju slieksnis" ir oficiāli pārsniegts. Viņš norādīja, ka valdība apspriež dažādus risinājumus, taču vienkāršas atbildes nav. Tiek diskutēts par nodokļu lēmumiem, kompensāciju par braucieniem uz darbu, obligātās biodegvielas piedevas jautājumu, kā arī akcīzes nodokļa kompensāciju transporta uzņēmumiem par dīzeļdegvielu.
Politiskās domstarpības
Valdībā ietilpstošā Zviedru tautas partija ierosinājusi samazināt apgrozījuma nodokli degvielai, kam nepieciešama Eiropas Savienības atļauja. Opozīcijā esošie sociāldemokrāti šo ideju neatbalsta — deputāte Tītī Tupurainena brīdinājusi, ka no tā iegūtu ārvalstu transporta uzņēmumi, kuru kravas automašīnas uzpildās Somijā. Sociāldemokrāti tā vietā piedāvā samazināt pašu līdzdalības daļu darba braucienu apmaksā un paaugstināt attiecīgās kompensācijas maksimālo robežu, kā arī atbalsta akcīzes kompensāciju transporta uzņēmumiem.
Valdošās Koalīcijas partijas deputāts Juka Kopra atzina, ka valdība jau padarījusi izdevīgāku kompensāciju par darba braucieniem un paātrināti apspriež citus pasākumus. Viņaprāt, visproblemātiskāk ir samazināt obligāto biodegvielas daļu, jo šī pasākuma efekts neiestāsies uzreiz, savukārt visātrāk cenu ietekmētu akcīzes samazinājums. Tomēr visi apsvērtie pasākumi ir dārgi — ja akcīzi samazinātu tā, lai cena degvielas uzpildes stacijās kristos par 30 centiem litrā, tas valsts budžetam izmaksātu aptuveni miljardu eiro.
Mazās parlamenta partijas Liike Nyt vadītājs Harri Harkimo iepriekšējā nedēļā pārmetis degvielas uzņēmumam Neste un citiem pārmērīgas peļņas gūšanu, norādot, ka uzņēmums šogad pusgadā nopelnījis vairāk nekā miljardu eiro. Neste atbildējusi, ka gala cenu ietekmē pasaules tirgus cenas, valūtas kursi, vietējā konkurence un nodokļi, kas veido gandrīz 60% no patērētāja maksātās benzīna cenas.
Tamperes Universitātes profesors Heiki Līmatainens norādījis, ka vairs nevajadzētu cerēt uz degvielas cenām zem diviem eiro par litru, un ka ne vēlāk kā 2028. gadā, kad ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu paplašinās uz transporta sektoru, sekos vēl viens cenu lēciens vismaz 15 centu apmērā par litru.
