Spānijas jaunieši māju cenu dēļ pamet pilsētas un dodas uz ciemiem

Spānijā jau vairākus gadus padziļinās mājokļu krīze, kas būtiski maina jauniešu skatījumu uz nākotni. Dzīvokļa iegāde Madridē, Barselonā vai Malagā lielākajai daļai cilvēku līdz 40 gadu vecumam praktiski nav sasniedzama. Arī patstāvīga īre kļuvusi neizdevīga — cilvēki, kas dzīvo vieni, mājoklim vidēji tērē 98,7% no algas.

Rezultātā tikai 14,5% jauniešu vecumā no 16 līdz 29 gadiem ir izdevies izbraukt no vecāku mājām, un vidējais vecums, kad jaunieši pamet ģimenes mājokli, pieaudzis līdz 30 gadiem — Eiropas Savienībā vidēji tie ir 26 gadi. Saskaņā ar Nacionālā statistikas institūta (INE) datiem, 2025. gadā 44,3% jauniešu vecumā no 26 līdz 34 gadiem joprojām dzīvoja pie vecākiem.

Pēdējā gada laikā mājokļu pirkšanas cenas pieaugušas par 14,7%, bet īres maksa — par 10,9%, liecina bankas Bankinter dati, savukārt jauniešu līdz 35 gadu vecumam algas reālā izteiksmē pieaugušas minimāli. Situāciju pasliktina arī pilsētu pārblīvētība, piesārņojums un iespēju trūkums atpūsties.

Ciems kā risinājums

Aizvien vairāk jauniešu izvēlas pamest pilsētas un pārcelties uz mazapdzīvotiem ciemiem, kur māju iegāde vēl nav nesasniedzams greznums. Pēc uzņēmuma Fotocasa Research 2026. gada pirmajā pusē veiktā pētījuma, 13% mājokļa meklētāju Spānijā tuvākajos mēnešos plāno pārcelties uz pašvaldību ar mazāk nekā 10 000 iedzīvotāju.

Tie nav pensionāri, kas meklē mieru — vidējais šo cilvēku vecums ir 35 gadi, ienākumi no 1000 līdz 3000 eiro mēnesī, un daudzi joprojām dzīvo pie vecākiem. Visvairāk šādu iedzīvotāju ir no Katalonijas (22%), Andalūzijas (19%) un Madrides (18%), un lielākā daļa nav no lielajām metropolēm, bet no vidēja lieluma pilsētām.

Paaudzes maiņa, ne pārejoša mode

Fotocasa pētniecības vadītāja Marija Matosa norāda, ka mūsdienās uz ciemiem grib pārcelties galvenokārt darbspējas vecuma jaunieši ar vēl neīstenotiem dzīves plāniem, un tas liecina, ka lauku apvidi kļūst par reālu alternatīvu dzīvesvietas izvēlei. Tomēr, lai šī tendence pārtaptu par patiesu demogrāfisko atveseļošanos, būtiski jāattīsta nodarbinātība, pakalpojumi un infrastruktūra.

Visbiežāk minētais dzīves scenārijs ir pārcelšanās kopā ar partneri un bērniem vai kopā ar vecākiem, kas liecina, ka lēmumu bieži nosaka nevis brīva izvēle, bet mājokļa nepieejamība pilsētās. Lauku apvidos gan trūkst stabilas nodarbinātības, kvalitatīvas veselības aprūpes, skolu un ātra interneta — tas jārisina, lai tendence kļūtu par ilgtspējīgu risinājumu.