Spēkā stājušies Arhīvu likuma grozījumi: īsāki ierobežojumu termiņi un jauni dokumentu nodošanas pienākumi
No 28. oktobra Latvijā spēkā ir grozījumi Arhīvu likumā, kas saīsina piekļuves ierobežojumus vēsturiskiem dokumentiem un paplašina pienākumus tos nodot valsts glabāšanā. Mainīta arī Latvijas Nacionālā arhīva maksas pakalpojumu cenu noteikšanas kārtība.
Latvijā 28. oktobrī stājās spēkā grozījumi Arhīvu likumā, kas regulē dokumentu glabāšanu un pieejamību valsts arhīvos. Izmaiņas skar arhīvu lietotājus, īpaši dzimtas vēstures pētniekus, kā arī uzņēmumus, saimnieciskās darbības veicējus un iestādes, kuru pienākums ir saglabāt dokumentus. Likuma mērķis ir atvieglot piekļuvi arhīva materiāliem un mazināt administratīvo slogu.
Īsāki piekļuves ierobežojumi
Dokumentiem ar īpašu kategoriju personas datiem vai informāciju par privāto dzīvi ierobežojums turpmāk ilgs līdz personas nāvei; iepriekš tas bija 30 gadi pēc nāves. Ja nāves datums nav zināms, termiņš saīsināts no 110 uz 100 gadiem pēc dzimšanas. Ja nav zināms ne nāves, ne dzimšanas datums, termiņš samazināts no 75 uz 60 gadiem pēc dokumenta radīšanas.
Jauns regulējums attiecas uz tautas skaitīšanas materiāliem, mājas grāmatām, iedzīvotāju sarakstiem un pasu izdošanas reģistriem. Ja datus par katru personu nevar nodalīt atsevišķā dokumentā vai tas būtu nesamērīgi apjomīgs darbs, ierobežojums ilgs 60 gadus pēc dokumenta radīšanas. Ģenealoģijas portāla ciltskoki.lv veidotājs Egīls Turs norāda, ka tas ļaus atvērt, piemēram, 1935. un 1941. gada tautas skaitīšanas materiālus. Tomēr dokumenti automātiski nekļūs publiski pieejami, jo jāņem vērā to kategorija un citu tiesību aktu ierobežojumi.
Dokumentu nodošana
Kapitālsabiedrībām jānodod valsts glabāšanā arhīviski vērtīgie dokumenti, ja tiek atsavinātas to daļas, piemēram, pārdodot. Pienākums attiecas arī uz fiziskajām personām, kas izbeidz profesionālo darbību. Tas gan nenozīmē, ka jānodod visi dokumenti: apjoms atkarīgs no to arhīviskās vērtības.
Arhīviski vērtīgie elektroniskie un audiovizuālie dokumenti Latvijas Nacionālajam arhīvam (LNA) jānodod piecu gadu laikā, un tagad tas attiecas arī uz ilgstoši glabājamajiem. Termiņu vairs nevarēs pagarināt. Šobrīd 60% institūciju savus e-dokumentus nav nodevušas.
Izziņas un cenrādis
Arhīva izziņa var saturēt ziņas par dokumentos esošu informāciju vai par tās neesamību, un to izsniedz ne vēlāk kā mēneša laikā. LNA maksas pakalpojumus turpmāk noteiks arhīva direktors pēc Ministru kabineta metodikas. Jauns cenrādis aizstāj 2013. gada cenrādi, un privāto arhīvu akreditācija kļūs maksas pakalpojums.
