Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra cer drīzumā atsākt inspekcijas Irānā
SVĀ uzskata, ka starp Irānu un ASV noslēgtais pagaidu līgums ļaus drīzumā atsākt kodolobjektu inspekcijas, taču Irānas amatpersonas norāda, ka tas notiks tikai pēc galīgās vienošanās un sankciju atcelšanas.
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SVĀ) vadītājs Rafaels Grosi trešdien paziņoja, ka ANO kodoluzraudzības aģentūra tuvākajā laikā veiks inspekcijas Irānas kodolobjektos. Grosi norādīja, ka to paredz Irānas un ASV noslēgtais pagaidu līgums, piebilstot, ka precīzs laiks — vai tās būs pēc divām dienām, nedēļas vai desmit dienām — ir svarīgs, taču ne būtisks, un inspekcijas notiks.
Tomēr Irānas ārlietu ministra vietnieks Kasems Garibabadi uzsvēra, ka šie jautājumi tiks izskatīti un izlemti tikai galīgās vienošanās ietvaros un pēc progresa sankciju atcelšanā. Arī Irānas vēstnieks ANO Ženēvā nesen uzsvēra, ka Tehāna vēl nav piekritusi SVĀ inspektoru atgriešanās valstī.
Speciālisti atzīmē, ka kodolinspekcijas ir tehniski iespējamas, taču pastāv ievērojami politiski šķēršļi. Vīnes Tehnoloģiju universitātes radiokīmijas profesors Georgs Šteinhauzers norādīja, ka urāna bagātināšana notiek lielās, labi pamanāmās rūpnīcās, tāpēc ir grūti iedomāties, ka kāds slepeni būvē atombumbu pagrabā un inspektoriem rāda tikai pirmo stāvu. Urāna bagātināšana ir ārkārtīgi sarežģīts process, kas prasa milzīgas rūpnīcas un tūkstošiem centrifūgu, tādēļ šādas programmas ir salīdzinoši vieglāk uzraudzīt.
Hesams Habibi Doro, politologs no Vīnes Miera atbalsta un konfliktu vadības institūta, atzīmēja, ka pozitīvi, ka Irānā atkal tiek apspriesta inspekciju un lielākas pārredzamības iespēja, taču ir ievērojamas politiskas iebildes. Irānas parlamenta pieņemts likums būtiski ierobežo sadarbību ar SVĀ, un parlamentā ir ietekmīgas balsis, kas iebilst pret visaptverošām inspekcijām.
SVĀ pati norāda, ka galvenā problēma nav tehnisko iespēju trūkums. Kopš pagājušā gada uzbrukumiem Irānas kodolobjektiem aģentūra ir zaudējusi piekļuvi galvenajām bagātināšanas iekārtām, un novērošana balstās galvenokārt uz satelītattēliem. SVĀ vairs nevar pārbaudīt, vai Irāna ir pārtraukusi urāna bagātināšanu, kur atrodas esošie urāna krājumi vai cik centrifūgu vēl darbojas. Saskaņā ar SVĀ datiem Irānai joprojām ir aptuveni 440 kilogrami urāna, kas bagātināts līdz 60%. Eksperti lēš, ka šis materiāls pēc tālākas bagātināšanas līdz 90% varētu būt pietiekams vairāku kodolieroču izgatavošanai. Irānas vadība noraida šādus nodomus un uzsver, ka tās kodolprogramma ir paredzēta tikai civilām vajadzībām.
Šteinhauzers uzsvēra, ka izšķirošais jautājums ir nevis inspekciju tehniskās iespējas, bet piekļuve objektiem. Ja piekļuve tiek nodrošināta pilnā apjomā, var ar lielu pārliecību noteikt, vai valsts īsteno civilu vai militāru kodolprogrammu. Habibi Doro arī uzskata, ka visaptverošas inspekcijas principā ir iespējamas, taču tam būtu nepieciešams tāds pašs verifikācijas un uzraudzības režīms, kāds bija 2015. gada kodolvienošanās (JCPOA) ietvaros. Tomēr ir apšaubāms, vai Irānas politiskā vadība šodien būtu gatava šādām koncesijām. Daļa Irānas politiskā un drošības iestāžu tagad atklāti apspriež, vai, ņemot vērā nesenos militāros konfliktus, valstij būtu jāpaplašina, nevis jāierobežo tās kodoliespējas.
Arī Vašingtonas Starptautiskās zinātnes un drošības institūts secinājis, ka notiek „gandrīz pilnīgs, nepārtraukts Irānas kodolobjektu uzraudzības zudums”. Savukārt Karnegi Starptautiskā miera fonda eksperti brīdina nenovērtēt Irānas tehniskās spējas pēc uzbrukumiem — lai gan liela daļa zināmās infrastruktūras ir bojāta, nevar izslēgt atjaunošanu vai darbības pārvietošanu uz mazākām, slēptām iekārtām. Šteinhauzers norādīja, ka rūpnieciskās urāna bagātināšanas rūpnīcas ir grūti noslēpt, jo tās ir lielas un atstāj pēdas. Tas, vai starptautiskā sabiedrība nākotnē spēs sekot šīm pēdām, visticamāk, ir atkarīgs no Irānas politiskās gribas piešķirt inspektoriem piekļuvi attiecīgajām vietām.
