Stenforda pētījums: MI visvairāk skar tikko darba tirgū ienākušos jauniešus

Stenforda universitātes pētnieki secinājuši, ka mākslīgā intelekta ietekme uz darba tirgu nav vienmērīga — visvairāk cieš tieši tie amati, kuros nepieciešamas iesācēju prasmes, savukārt pieredzējušu speciālistu darbavietu skaits turpina pieaugt.

Kodificētas zināšanas pret pieredzi

Pētnieki izvirzīja hipotēzi, ka MI stiprāk ietekmē profesijas, kas balstītas uz tā saukto "kodificēto" zināšanu kopumu — formālu, standartizētu informāciju, ko var apgūt izglītības procesā, mācību grāmatās vai rakstiskās instrukcijās. Turpretī profesijas, kurās dominē "klusās" jeb praksē, mentorībā un ikdienas situācijās gūtas zināšanas, MI drīzāk papildina pieredzējuša darbinieka darbu, nevis to aizstāj.

Lai pārbaudītu šo pieņēmumu, pētnieki izmantoja O*NET nodarbinātības datubāzē norādīto nepieciešamo formālās izglītības līmeni kā rādītāju tam, cik lielā mērā konkrēta profesija balstās uz kodificētām zināšanām. Analizējot nodarbinātības datus, viņi konstatēja, ka profesijās ar augstāku kodificēto zināšanu īpatsvaru sākuma līmeņa darbavietu skaita pieaugums ir lēnāks, savukārt profesijās, kur dominē pieredzē balstītas zināšanas, straujāk aug nodarbinātība vidējā un vecākā karjeras posmā.

Izglītība kā daļējs risinājums

Pētījums arī rāda, ka augstākā izglītība var mazināt MI radīto ietekmi uz nodarbinātību. Profesijās, kurās strādā daudz augstskolu absolventu, atšķirības starp MI vairāk un mazāk ietekmētajām jomām bija mazāk izteiktas. Savukārt profesijās ar zemāku augstskolu absolventu īpatsvaru novērota skaidra pretstate — vismazāk MI ietekmētajās jomās darbavietu skaits pieauga, bet visvairāk ietekmētajās tas samazinājās.

Pētījuma vadošais autors Ēriks Brinjolfsons (Erik Brynjolfsson) intervijā The Washington Post pauda bažas, ka pašreizējās tendences liecina par darba tirgu, kurā jau strādājošo cilvēku vietas saglabājas, taču jauniešiem, kas tikai ienāk darba tirgū, iespējas pakāpeniski sarūk. Viņš uzsvēra, ka sākuma līmeņa darbavietu zaudējumi ir reāli, ilgstoši un turpina paplašināties, radot risku, ka kopējais nodarbinātības līmenis var saglabāties nemainīgs, vienlaikus slēpti aizverot ceļu jaunajiem darba tirgus dalībniekiem.