Stubs: Eiropa piedzīvo jaunu tumšo laikmetu, bet tai ir iespēja to pārvarēt

Somijas prezidents Aleksandrs Stubs pirmdien Eiropas koledžā Beļģijas pilsētā Briģē teiktajā runā paziņoja, ka Eiropa pašlaik piedzīvo tumšo laikmetu. Viņaprāt, daudzie kari un lielvalstu sāncensība, kas aizstājusi sadarbību, graujot uz noteikumiem balstīto pasaules kārtību. Par runu ziņoja izdevums Politico.

Stubs norādīja, ka pēc aukstā kara sākusies laikmeta beigas un pasaule stāv uz pagrieziena punkta, kas salīdzināms ar Otrā pasaules kara noslēgumu 1945. gadā un komunisma sabrukumu 1989. gadā. Pats Stubs 90. gados studējis šajā koledžā. Viņš teica studentiem, ka savas studijas sācis "gaišā laikmetā", bet viņi sāk tās tumšā.

Pasaule, kurā katrs domā par sevi

Prezidents sacīja, ka absolventus gaida pasaule, kurā valda princips "katrs pats par sevi". Pēc dažiem vērtējumiem, pasaulē šobrīd notiek 65 konflikti vai kari, kas esot vairāk nekā jebkurā laikā kopš Otrā pasaules kara. Globālā drošība lielā mērā atkarīga no tā, vai ASV un Ķīna izvēlēsies sadarbību vai pretstāvi.

Eiropas stiprās puses

Stubs uzsvēra, ka situācija nav bezcerīga: Eiropa esot vienotāka nekā jebkad agrāk, kļūstot neatkarīgāka un ģeopolitiski ietekmīgāka. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropa pastiprinājusi militāro, finansiālo un politisko atbalstu Ukrainai. Tā arī aizstāv starptautisko tiesisko kārtību, slēdz tirdzniecības līgumus, vada cīņu pret klimata pārmaiņām un neesot bezcerīgi atpalikusi mākslīgā intelekta attīstībā.

Vissvarīgākais uzdevums, pēc viņa vārdiem, ir izveidot Eiropas drošības arhitektūru, kas garantētu, ka Krievija vairs nekad neuzbruks kaimiņiem. Šim nolūkam nepieciešams uzticības stiprināšanas pasākumu process. Stubs atzina, ka 1975. gada Helsinku vienošanās darbojās, taču EDSO jeb Eiropas Drošības un sadarbības organizācija nav bijusi pietiekami spēcīga, lai novērstu Krievijas agresiju Gruzijā 2008. gadā un Ukrainā 2014. un 2022. gadā.

ES paplašināšanās

Pēc Stuba domām, pēc 30 gadiem Eiropas Savienībā varētu būt 40 dalībvalstis, nevis pašreizējās 27. Tai varētu pievienoties Rietumbalkānu valstis, Ukraina, Moldova, Islande, Norvēģija, Šveice un Lielbritānija, bet Kanāda varētu kļūt vismaz par asociēto dalībnieci.

Runu Stubs noslēdza, sakot, ka viņam apnicis, ka tiek noniecināta ES, un atgādināja, ka deviņas no desmit valstīm ar augstāko dzīves kvalitāti atrodas Eiropā. Pesimisms, viņaprāt, ir pašpiepildīšanās pareģojums.