Tartu zinātnieki izstrādā asins analīzi grūtniecības pārtraukšanas ģenētisko iemeslu noteikšanai

Tartu Universitātes Molekulārās un šūnu bioloģijas institūta zinātnieki izstrādā jaunu metodi, kas ar asins analīzes palīdzību ļautu noteikt, kāpēc grūtniecība tika pārtraukta. Aptuveni divas trešdaļas grūtniecību, kas beidzas pirmajā trimestrī, izraisa hromosomu kļūdas. Līdz šim precīza ģenētiskā cēloņa noskaidrošanai bija nepieciešams analizēt izņemtos audus, kas gan pacientei, gan laboratorijas darbiniekiem ir emocionāli un fiziski nogurdinoši, dārgi un tehniski sarežģīti — paraugā var būt sajaukušās mātes pašas šūnas, kas padara precīzu atbildi neiegūstamu.

Par jaunās metodes autoru ir profesors Antss Kurgs (Ants Kurg), kurš skaidro, ka pieeja balstīta uz augļa bezšūnu DNS, kas grūtniecības laikā nonāk mātes asinsritē. Šīs DNS ir ļoti maz, tomēr to iespējams analizēt, un tas ir pamatā jaunam neinvazīvas prenatālās testēšanas virzienam. Analīzi sarežģī fakts, ka augļa DNS asinīs ir ārkārtīgi niecīgā daudzumā, un to nepieciešams identificēt starp mātes pašas DNS.

Augustā noslēgtais pilotprojekts parādīja, ka metode ir pietiekami precīza un tās rezultāti lielā mērā sakrīt ar audu analīzēm.

Skaidrība sniedz mieru

Pēc profesora Kurga vārdiem, precīzas ģenētiskās atbildes iegūšana ir svarīga ģimenēm, kas pārcietušas grūtniecības zudumu, jo mazina neattaisnotu vainas sajūtu. Ja asins analīze uzrāda nejaušu hromosomu kļūdu, ārstiem ir arī vieglāk prognozēt, ka nākamā grūtniecība varētu noritēt labi. Ja cēloni šādā veidā noteikt neizdodas, nepieciešami sarežģītāki papildu izmeklējumi.

Trīs gadu ilgs projekts

Lai metodi ieviestu ikdienas medicīnas praksē, Tartu Universitāte kopā ar tās Sieviešu klīniku un veselības tehnoloģiju uzņēmumu Celvia CC šoruden sāk trīs gadus ilgu pētniecības projektu, ko atbalsta Igaunijas Uzņēmējdarbības un inovāciju aģentūra (EIS). Projekta laikā plānots noskaidrot, cik agri grūtniecības laikā analīzi var veikt, kā mātes veselības problēmas un medikamenti to ietekmē, kā arī cik ilgā laikā pēc nenotikuša aborta joprojām iespējams noteikt cēloni, izmantojot bezšūnu DNS.