Teksasas pilsēta par Flock kameru datiem pieprasa 2 miljonus dolāru
Teksasas iedzīvotāji, kas vēlējās iegūt publisko informāciju par policijas numurzīmju atpazīšanas kameru tīkla Flock izmantošanu, saskārās ar prasību samaksāt 2 miljonus dolāru. Gadījums atklāj plašāku pārredzamības trūkumu ap šo tehnoloģiju visā ASV.
ASV pieaug sabiedrības uzmanība pret kompānijas Flock automātisko numurzīmju atpazīšanas kameru (ALPR) tīklu, ko plaši izmanto policijas iestādes. Iedzīvotājiem bieži ir sarežģīti noskaidrot pamatinformāciju — kur kameras uzstādītas, kas drīkst apskatīt ierakstītos datus, cik bieži tie tiek pārlūkoti un cik ilgi dati tiek glabāti.
Šādu informāciju principā var iegūt ar publisko dokumentu pieprasījumiem, un daļa policijas iestāžu brīvprātīgi dalās ar datiem, izmantojot Flock izveidotos tā sauktos "pārredzamības portālus". Tajos tiek publicēta statistika, piemēram, kameru skaits, skenēto transportlīdzekļu daudzums vai veikto meklējumu skaits konkrētā teritorijā. Flock pārstāvis Endrjū Smits laikrakstam "Texas Tribune" paskaidrojis, ka portāli ļauj iestādēm publiski izklāstīt informāciju par savām programmām, tostarp politiku, izmantošanas un piekļuves noteikumus.
Tomēr praksē šo iespēju izmanto maz. Teksasā ar Flock kamerām strādā simtiem iestāžu, bet pārredzamības portālu izmanto tikai 59 no tām, un vien 16 no šīm iestādēm dalās ar datiem plašā publikā.
Juristi brīdina par iespējamiem riskiem
Maikls Soifers, jurists organizācijā Institute for Justice, kas pēta Flock kameru iespējamu nepareizu izmantošanu un pārstāv vairākas lietas, kas attiecas uz ASV konstitūcijas Ceturto labojumu, pauda bažas, ka, trūkstot pārredzamībai, Flock varētu izveidot rīkus, kas automatizē tieši tādu policijas rīcību, kura sabiedrībai rada iebildumus.
Viņš minēja, ka federālie aģenti jau izmanto ALPR sistēmas, lai sekotu transportlīdzekļiem, kas vairākas reizes dienā šķērso robežu, radot pamatu aizturēšanai un pratināšanai, lai gan šāda uzvedība pati par sevi nav noziedzīga. Soifers pauda bažas, ka Flock, izmantojot mākslīgo intelektu, varētu tālāk automatizēt brīdinājumu sistēmas par šādiem "aizdomīgiem" pārvietošanās modeļiem, tādējādi padarot šādas prakses vieglāk pieejamas policijas iestādēm.
