Tirgotāji aicina gatavoties situācijai, kad veikalos nedarbojas maksājumu termināļi

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka valstij savlaicīgi jāppadomā, kā krīzes situācijās, piemēram, ilgstoši zūstot elektrībai un sakariem, nodrošināt veikalu darbību un iedzīvotāju iespēju nopirkt nepieciešamo. Savu viedokli viņš izteica TV24 raidījumā “Uz līnijas”.

Maksājumi galvenokārt bezskaidrā naudā

Latvijas Banka septembra beigās informēja, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars valstī turpina augt. 2026. gada augustā ar karti vai citā bezskaidras naudas veidā tika veikti 81% maksājumu, bet skaidrā naudā – 19%. Tā kā pircēji lielākoties maksā ar karti, bojāti maksājumu termināļi nozīmē, ka cilvēki var nespēt nopirkt pat ikdienas preces, kaut arī nauda bankas kontā ir. Šādu risku, pēc raidījumā teiktā, atgādināja augustā piedzīvotā vētra, kad traucēta elektrības un sakaru darbība var apdraudēt arī veikalu darbu.

Piedāvājums: veikali kā krīzes atbalsta punkti

Danusēvičs uzskata, ka valsts līdz šim pārāk maz domājusi par uzņēmumu darbības nodrošināšanu krīzēs. Viņaprāt, ar ieteikumiem iedzīvotājiem vien nepietiek, vajadzīgi arī praktiski risinājumi. Tirgotāju asociācija ierosinājusi veikalus izmantot kā krīzes atbalsta punktus, kur būtu pieejami ģeneratori elektrībai, iespēja uzlādēt tālruņus un norēķināties arī tad, ja ierastās maksājumu sistēmas nedarbojas.

Pēc viņa teiktā, līdzīgu risinājumu esot izstrādājusi Latvijas Banka, taču tirgotājiem pagaidām neesot skaidrs, cik tālu darbs tikt pavirzījies un vai programma būs pieejama visiem veikalu tīkliem.

Aicinājums neatteikties no skaidras naudas

Danusēvičs uzsvēra, ka iedzīvotājiem nevajadzētu pilnībā atteikties no skaidras naudas. Krīzē piekļuve bankas kontā esošajiem līdzekļiem var būt ierobežota. “Tu nekad nevari būt drošs, ka tad, kad kaut kas notiks, tu tiksi klāt pie tās naudas, kas tev ir kontā,” sacīja Danusēvičs.

Viņš pieminēja arī diskusijas par Eiropas Komisijas iecerēm veicināt iedzīvotāju noguldījumu izmantošanu investīcijām Eiropas rūpniecībā. Pēc viņa teiktā, šādas idejas rada bažas par iedzīvotāju uzkrājumu turpmāko izmantošanu. Danusēvičs pieļāva, ka diskusijas var būt saistītas arī ar bažām par digitālā eiro ieviešanu.