Topošā psiholoģe vīlusies Latvijas algās: diskusija sociālajos tīklos par atalgojumu pēc studijām
Sociālajos tīklos izvērsusies diskusija pēc jaunietes, kas studē psiholoģiju, vilšanās par vakanču algām zem 2000 eiro. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bruto algas mediāna Latvijā ir 1527 eiro.
Latvijā sociālajos tīklos plaši diskutē par atalgojumu pēc augstskolas absolvēšanas. Iemesls ir kādas jaunietes ieraksts, kura studē, lai kļūtu par psiholoģi, un, pētot vakances savā nākotnes profesijā, atradusi piedāvājumus ar algu zem 2000 eiro. Viņa rakstīja, ka tik ilgus gadus mācīties un saņemt tik maz esot noziegums, un piebilda, ka saprot, kāpēc cilvēki pamet Latviju.
Ar šo tēmu saistīti arī jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Šā gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1886 eiro mēnesī, bet pēc nodokļu nomaksas — 1401 eiro. Tipiskā strādājošā ienākumus labāk raksturo mediāna: bruto 1527 eiro un neto 1168 eiro. Tas nozīmē, ka puse pilnas slodzes darbinieku saņem mazāk, puse — vairāk. Minimālā alga šogad ir 780 eiro pirms nodokļiem, bet Rīgas un Latgales reģiona vidējās algas atšķīrās par 34%.
Viedokļi diskusijā
Psiholoģijā nepieciešams maģistra grāds, un mācīšanās turpinās visu profesionālo dzīvi, precizēja ieraksta autore. Daļa komentētāju viņai piekrita, ka ilgām studijām jāatspoguļojas algā. Citi norādīja, ka diploms pats par sevi lielu atalgojumu negarantē, karjeras sākumā jāpierāda sevi, bet vakancē minētā summa var būt tikai sākuma līmenis. Vēl kāds ieteica profesiju izvērtēt pirms studiju sākuma, kā arī pieminēja iespējamo mākslīgā intelekta ietekmi uz klientu izvēli un maksātspēju.
Aptauja par atalgojuma taisnīgumu
Pētījumu kompānijas “Norstat” aptauja rāda, ka 28% Latvijas iedzīvotāju savā darbavietā atalgojuma sistēmu uzskata par netaisnīgu; starp strādājošajiem tādu viedokli pauž 34%. Taisnīgu vai drīzāk taisnīgu to vērtē 44% respondentu. Netaisnīgumu biežāk min cilvēki ar zemākiem ienākumiem: pie neto ienākumiem no 751 līdz 1000 eiro tie ir 35%, bet virs 2000 eiro — 11%. Starp kvalificētajiem strādniekiem šādi domā 43%, biroja darbiniekiem — 34%, vadītājiem — 25%.
Labumu pārvaldības platformas “Beneflo” vadītājs Juris Zālāns norāda, ka cilvēkus šķir drīzāk ienākumi un amats, nevis dzimums. Viņš aptauju saista ar gaidāmo Eiropas Savienības Atalgojuma caurskatāmības direktīvu, kuras mērķis ir mazināt algu atšķirības starp sievietēm un vīriešiem. Ja atšķirība kādā darbinieku kategorijā sasniegs 5% un to nevarēs pamatot objektīvi, uzņēmumam tā būs jānovērš. Pirmās atskaites lielajiem darba devējiem jāiesniedz 2027. gadā.
