Tramps atradis jaunu juridisku instrumentu muitas tarifiem; bažas par pasaules tirdzniecību
Pēc Augstākās tiesas lēmuma, kas ierobežoja ASV prezidenta pilnvaras noteikt tarifus, Tramps izmanto 1930. gada Smoot-Hawley muitas likuma 338. sadaļu. Tā varētu ļaut viņam gandrīz netraucēti turpināt tirdzniecības karu, radot draudus globālai tirdzniecībai.
ASV prezidents Donalds Tramps cenšas atrast veidu, kā turpināt muitas tarifu politiku pēc tam, kad federālā Augstākā tiesa februārī atcēla viņa iepriekšējos tarifus, kas balstīti uz Starptautiskās ārkārtas ekonomisko pilnvaru likuma (IEEPA) izmantošanu. Tiesa noraidīja prezidenta argumentu, ka ASV saskaras ar virkni nacionālu ārkārtas situāciju, tiesvedībā vienlaikus paužot ievērojamu cieņu pret izpildvaru.
Pagājušajā piektdienā Tramps noteica tarifus visiem tirdzniecības partneriem, apsūdzot tos negodīgā konkurencē, jo tie, iespējams, izmanto piespiedu darbu. Šis solis balstās uz 1974. gada Tirdzniecības likuma 301. sadaļu, kas gan ir domāta atbildēm uz konkrētām "nesaprātīgām" praksēm, nevis vispārējiem draudiem. Juridiskie eksperti uzskata, ka šāda plaša apsūdzība, iespējams, neizturēs tiesas pārbaudi.
Daudz satraucošāks precedents radies dienu iepriekš, kad Tramps noteica 50% muitas tarifu Kanādai. Baltā nama iegansts bija Kanādas diskriminējošā attieksme pret ASV piena, alkohola un automašīnu importu, kas, paradoksāli, radusies kā atbilde uz Trampa iepriekšējiem tarifiem. Daži komentētāji norāda arī uz Trampa draudiem sodīt Kanādu par meža ugunsgrēku dūmiem, kas sasniedza ASV.
Izšķirošais ir juridiskā pamata izvēle: 1930. gada Smoot-Hawley muitas likuma 338. sadaļa. Šī sadaļa dod prezidentam tiesības noteikt jaunus tarifus jebkurai valstij, ja tā nostāda ASV "neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar jebkuras ārvalsts komerciju". Līdz šim tā nekad nav izmantota tarifu piemērošanai; tā kalpoja kā spiediena instruments, lai citas valstis piešķirtu ASV tādu pašu attieksmi kā citiem tirdzniecības partneriem. Tagad šī principa vietā Tramps var izmantot normu, lai sodītu pēc saviem ieskatiem, radot lielu nenoteiktību daudzpusējā tirdzniecības sistēmā.
Tramps iepriekš izmēģinājis vairākas citas juridiskas iespējas, tostarp 122. sadaļu 10% tarifam, kas bija ierobežota līdz 150 dienām, un 232. sadaļu, lai apliktu ar nodevām tēraudu, alumīniju, kokmateriālus un automašīnas. Taču neviena no tām nedod tik plašas pilnvaras kā 338. sadaļa, kas var kļūt par viņa galveno ieroci. Starptautiskā sabiedrība var saskarties ar situāciju, kurā ASV prezidents pēc būtības var noteikt tarifus jebkurai valstij, padarot viņa tirdzniecības karu grūti apturamu.
