Tramps: deportāciju politika bijusi "pārāk bargā", un viņš piedāvā vienošanos ar demokrātiem

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien CBS televīzijas raidījumā "60 Minutes" atzina, ka viņa īstenotā deportāciju politika, iespējams, bijusi pārāk bargā, un pauda gatavību panākt vienošanos ar demokrātiem, ļaujot daļai nelegāli ieceļojušo palikt valstī. Šie izteikumi izskanēja pēc republikāņu smagā zaudējuma ASV Kongresa starpvēlēšanās, un tie ir neparasti atklāts atzinums, ka viena no viņa otrās administrācijas pamatpolitikām kļuvusi par politisku slogu.

Intervijā žurnālists Ross Douthat jautāja, vai deportāciju politika nav aizgājusi pārāk tālu. Tramps atbildēja: "Es domāju, ka tā bija pārāk bargā", piebilstot, ka daļa cilvēku to vērtē atzinīgi, bet daļa uzskata par pārlieku stingru. Viņš teica, ka politika "gan palīdzējusi, gan kaitējusi": cilvēki augstu vērtējot robežas slēgšanu un nelabvēlīgo personu izraidīšanu, taču ciešot arī tie, kam bijusi laba darba vieta un kuri likumu pārkāpuši tikai ar nelegālu ieceļošanu.

Tramps uzskata, ka vienošanās ar demokrātiem ir iespējama. Viņš ierosināja turpināt izraidīt slepkavas, izvarotājus un narkotiku tirgotājus, bet tiem, kas valstī dzīvo 10 vai 15 gadus, rast risinājumu. Pēc viņa teiktā, daži demokrāti jau sazinājušies ar viņu.

Trampa izteikumi šķiet pretrunā ar viņa piektdien pieņemto lēmumu iecelt Stīvenu Milleru, imigrācijas politikas arhitektu, par Baltā nama štāba vadītāju. Kopš Trampa atgriešanās amatā Imigrācijas un muitas kontroles dienesta (ICE) reidi darbavietās, mājās un publiskās vietās skāruši arī cilvēkus bez kriminālās pagātnes. Šogad Mineapolisā federālie aģenti nošāva divus ASV pilsoņus — Renī Gudu un Alexu Pretti.

Kari, ekonomika un nākotne

Starpvēlēšanu zaudējumu Tramps daļēji saistīja ar karu ar Irānu un augstākām degvielas cenām, kā arī ar pieaugošu nepatiku pret Izraēlu. Tomēr viņš uzsvēra, ka lēmumu pieņemtu atkal, jo Irāna nedrīkst iegūt kodolieroci, un neplāno konfliktu eskalēt.

Uz ekonomiku vērstajā daļā viņš atzina "sliktu komunikāciju", iespējams, savas vainas dēļ. Mākslīgā intelekta jomā viņš teica, ka nav pret drošības ierobežojumiem, taču nevēlas ASV nostādīt "dziļi otrajā pozīcijā". Jautāts par 2028. gada vēlēšanām, viņš teica, ka pēcteci "iespējams" atbalstīs, bet ne obligāti. Uz jautājumu, vai spētu piedot oponentiem, tostarp bijušajam FBI direktoram Džeimsam Komijam un bijušajai Pārstāvju palātas spīkerei Nensijai Pelosi, viņš atbildēja noraidoši.