Transkaspijas koridora valstis cer uz divreiz ātrāku kravu plūsmu uz Eiropu
Eiropas Savienība un Centrālāzijas valstis strādā pie Transkaspijas transporta koridora paātrināšanas, cerot kravu pārvadāšanas laiku no Uzbekistānas uz Eiropu samazināt no apmēram 35 dienām līdz 15-20 dienām. Galvenā uzmanība tiek pievērsta ne tikai infrastruktūrai, bet arī muitas procedūru vienkāršošanai un digitalizācijai.
Valstis, kas atrodas gar Transkaspijas koridoru, ar Eiropas Savienības atbalstu meklē veidus, kā padarīt šo tirdzniecības ceļu starp Centrālāziju un Eiropu ātrāku un paredzamāku. Pašlaik kravas no Uzbekistānas uz Eiropu ceļo aptuveni 35 dienas, bet mērķis ir šo laiku samazināt līdz 15-20 dienām.
Maršruts, kas virzās no Uzbekistānas uz rietumiem, parasti ved caur Kazahstānu līdz Kaspijas jūrai, tad ar prāmi uz Azerbaidžānu un tālāk caur Gruziju un Turciju uz Eiropu. Tas apvieno dzelzceļus, autoceļus, ostas un jūras satiksmi, kam jāfunkcionē saskanīgi vairāku valstu transporta sistēmu ietvaros.
Fokuss uz procedūrām, ne tikai infrastruktūru
Sadarbības jautājumi tika apspriesti otrajā Transkaspijas transporta koridora nacionālajā konferencē Taškentā, kur piedalījās Eiropas un Uzbekistānas ierēdņi, starptautiskās finanšu institūcijas un transporta kompānijas. TRACECA, starpvaldību komisija, kas pārrauga Eiropas-Kaukāza-Āzijas koridoru, norādīja, ka tuvāko četru gadu prioritāte būs tā sauktā "mīkstā savienojamība" - digitālie risinājumi, robežšķērsošanas atvieglošana un procedūru vienkāršošana, nevis vien fiziskā infrastruktūra, kas joprojām ir nevienmērīga.
Eiropas Komisijas pārstāvis uzsvēra, ka nepieciešama ciešāka koordinācija visā koridora garumā, tostarp dokumentu pāreja uz elektronisku formu un muitas procedūru harmonizēšana. Savukārt ES vēstnieks Uzbekistānā norādīja, ka vienkāršots, vienots atļauju režīms varētu atvieglot kravu pārvadāšanu, novēršot nepieciešamību pēc atsevišķām atļaujām katrā tranzītvalstī.
Šķēršļi un plāni
Sarežģījumus rada arī situācija Melnajā jūrā, kur pēdējā laikā pieaugušas uzbrukumu reizes civilajiem kuģiem un ostu infrastruktūrai. Tāpat jaunas dzelzceļa saites starp Azerbaidžānu, Armēniju, Naḥičevaņu un Turciju tiek uzskatītas par svarīgu koridora posmu savienojumu.
Uzbekistāna, kas ir viena no divām pasaulē valstīm bez izejas uz jūru divkārtīgi, plāno paplašināt savu dalību Kaspijas jūras ostu infrastruktūrā un ieguldīt Gruzijas un Melnās jūras ostās. Vienlaikus plānotā ātrgaitas pasažieru dzelzceļa līnija starp Taškentu un Samarkandu palīdzētu atbrīvot jaudu kravu pārvadājumiem, kamēr jauna dzelzceļa saite ar Ķīnu un Kirgizstānu varētu ievērojami palielināt kravu plūsmu uz Eiropas tirgiem.
